Svarīgas atziņas fiziskās personas maksātnespējas procesā: Kas jāzina parādniekiem un kreditoriem?

✔️ Ienākumi un uzkrājumi saistību dzēšanas procedūras laikā. Viena no biežākajām neskaidrībām skar to, kas tieši tiek uzskatīts par ienākumiem, no kuriem jāveic atskaitījumi kreditoriem (1/3 apmērā).

Ja parādnieks saņem stipendiju (piemēram, no pašvaldības studiju procesa atbalstam), tā netiek aizsargāta kā sociālais pabalsts. Stipendija ir ienākums, no kura saistību dzēšanas procedūras laikā ir jānovirza līdzekļi kreditoriem.

Ja valstī tiek celts minimālās algas apmērs, parādniekam nav obligāti jāgroza saistību dzēšanas plāns tiesā (lai nenoslogotu tiesas), taču maksājumi faktiski ir jāveic atbilstoši jaunajam apmēram. Parādniekam jānovirza kreditoriem 1/3 no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no aktuālās minimālās algas maksājuma brīdī.

Vai parādnieks drīkst veidot uzkrājumus no līdzekļiem, kas paliek viņa rīcībā pēc norēķināšanās ar kreditoriem? Jā, tiesiskais regulējums to neaizliedz. Tomēr, ja parādnieks veido nesamērīgi lielus uzkrājumus, vienlaikus maksājot kreditoriem tikai obligāto minimumu, to var vērtēt kā negodprātīgu rīcību un nevirzīšanos uz procesa mērķi – pēc iespējas pilnīgāku kreditoru apmierināšanu.

✔️ Parādnieka manta un tās aizsardzība. Bankrota procedūras laikā tiek realizēta parādnieka manta, taču pastāv būtiski izņēmumi un nianses:

Uzkrāto privāto pensijas kapitālu nevar novirzīt kreditoru prasījumu segšanai bankrota procedūras laikā. Uz to piedziņu var vērst tikai īpašos gadījumos, ja ar tiesas spriedumu krimināllietā konstatēts, ka persona nodarījusi zaudējumus.

Administrators nevar parādnieka vietā pieņemt mantojumu, jo tās ir personiskas tiesības. Tomēr apzināta mantojuma nepieņemšana vai novilcināšana, lai izvairītos no tā nonākšanas kreditoru rīcībā, var tikt vērtēta kā negodprātīga rīcība. Tas var novest pie procesa izbeigšanas bez saistību dzēšanas.

Ja parādnieks ir tikai darbinieks vai amatpersona biedrībā/uzņēmumā, šī uzņēmuma manta nav uzskatāma par parādnieka mantu un nav izmantojama viņa personīgo saistību segšanai.

✔️ Kreditoru prasījumi un to dzēšana

Saistību dzēšanas procedūras (ienākumu novirzīšanas) laikā parādniekam jāsedz pamatparāds. "Visas saistības" šajā posmā pamatā nozīmē galveno parādu. Blakus prasījumi (soda naudas, līgumsodi) parasti netiek segti šajā posmā, ja vien parādnieka ienākumi nav tik ievērojami, ka ļauj segt arī tos.

Ja kreditors nav iesniedzis savu prasījumu likumā noteiktajā termiņā (1 mēnesis, vai maksimāli 6 mēneši ar noilgumu), viņš zaudē prasījuma tiesības. Tas attiecas arī uz situāciju, ja tiesa izbeidz saistību dzēšanas procedūru, neatbrīvojot parādnieku no saistībām – nepieteiktie kreditori savas tiesības nevar atjaunot.

Uzturlīdzekļu prasījumiem ir personisks raksturs, tādēļ administrators tos nevar cedēt (pārdot) trešajām personām.

✔️ Procesa uzsākšana un norise

Maksātnespējas depozīts (divu minimālo mēnešalgu apmērā) ir jāiemaksā pilnā apmērā pirms pieteikuma iesniegšanas. Likums neparedz iespēju to maksāt pa daļām vai tikt atbrīvotam no šī maksājuma.

Lai gan likums neuzliek tiešu pienākumu administratoram vai tiesai nosūtīt paziņojumu darba devējam, informācija par maksātnespēju ir publiska Maksātnespējas reģistrā. Darba devējs šo informāciju var iegūt patstāvīgi.

✔️ Fiziskās personas maksātnespējas process prasa godprātīgu sadarbību un precīzu likuma normu ievērošanu. Svarīgi atcerēties, ka procesa mērķis ir ne tikai atbrīvošanās no parādiem, bet arī kreditoru interešu ievērošana. Slēpjot ienākumus (piemēram, stipendijas vai mantojumu) vai ļaunprātīgi neveicot maksājumus, parādnieks riskē nesaņemt atbrīvojumu no saistībām.