Augstākās tiesas jaunākās atziņas maksātnespējas lietās: signāli, kas jāņem vērā uzņēmējiem un kreditoriem 2025. gadā

2025. gada 31. jūlijs

Pieaugot ekonomiskajiem izaicinājumiem, juridiskās personas maksātnespējas process kļūst par arvien aktuālāku tiesību institūtu. Tomēr tā piemērošana nav mehāniska – Augstākā tiesa (Senāts) ar saviem spriedumiem nepārtraukti veido un attīsta tiesu praksi, sniedzot svarīgus signālus gan uzņēmējiem par to, kā savlaicīgi un pareizi rīkoties, gan kreditoriem par viņu tiesību aizsardzības robežām. Advokātu birojs ir apkopojis un analizējis vairākas nozīmīgas Senāta atziņām, kas ikvienam komersantam būtu jāņem vērā, lai izvairītos no sāpīgām sekām.

  1. Darījumu apstrīdēšana: Noilguma termiņš ir neapturams. Viens no būtiskākajiem riskiem, tuvojoties finanšu grūtībām, ir vēlākā darījumu apstrīdēšana maksātnespējas procesā. Administrators, pārstāvot kreditoru intereses, ir tiesīgs celt prasību tiesā par tādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ar kuriem nodarīti zaudējumi. Taču – cik ilgi pēc darījuma noslēgšanas šāds risks pastāv?


    Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 23. aprīļa spriedumā ir sniedzis fundamentālu skaidrojumu – Maksātnespējas likumā noteiktais noilguma termiņš prasībai par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu nav apturams vai pārtraucams. Tas nozīmē, ka termiņš, kurā administrators var celt šādu prasību (piemēram, trīs gadi darījumiem, kas noslēgti ar ieinteresētajām personām), rit nepārtraukti no darījuma noslēgšanas brīža.


     Šī atziņa sniedz zināmu tiesisko noteiktību. Ja ir pagājis likumā noteiktais noilguma termiņš, pat teorētiski apstrīdams darījums kļūst neaizskarams. Tomēr tas nedrīkst tikt uztverts kā pamudinājums slēpt informāciju no administratora, cerot uz noilgumu. Apzināta dokumentu slēpšana vai neiesniegšana var radīt pamatu valdes locekļa personīgajai atbildībai.


     Kreditoriem ir aktīvi jāseko līdzi procesam un jāpārliecinās, ka administrators savlaicīgi ceļ prasības par aizdomīgiem darījumiem, pirms iestājas noilgums. Jebkāda kavēšanās no administratora puses var nozīmēt zaudētas iespējas atgūt līdzekļus.

 

   2. Pierādīšanas pienākums gulstas uz pašu valdes locekli. Jautājums par valdes locekļu personīgo atbildību par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem ir viens no asākajiem maksātnespējas procesos. Ja uzņēmuma mantas nepietiek, lai segtu visus kreditoru prasījumus, administratora un kreditoru skatieni vēršas pret personām, kas pieņēmušas lēmumus.


    Senāts savā praksē, konsekventi nostiprinājis tā saukto apgriezto pierādīšanas pienākumu. Tas nozīmē, ka administratoram pietiek norādīt uz apstākļiem, kas rada pamatotas šaubas par darījuma saimniecisko pamatotību vai liecina par valdes locekļa nolaidību (piemēram, nepamatoti zema cena pārdotam īpašumam). Pēc tam tieši valdes loceklim ir jāpierāda, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un ka darījumam bija loģisks un pamatots iemesls.


    Dokumentējiet visu! Valdes lēmumiem, īpaši par darījumiem ar lielu vērtību vai ar saistītām personām, ir jābūt pamatotiem ar protokoliem, tirgus izpēti, salīdzinošiem piedāvājumiem. Argumenti "man tā likās pareizi" tiesā nestrādās. Savlaicīga maksātnespējas pieteikuma iesniegšana nav tikai likuma prasība, bet arī veids, kā ierobežot potenciālo atbildības apmēru. Jo ilgāk uzņēmums darbojas ar maksātnespējas pazīmēm, jo lielāki zaudējumi var rasties kreditoriem.


    Ja kreditoram ir informācija par valdes locekļu prettiesiskiem darījumiem, tā nekavējoties jāsniedz administratoram, norādot uz konkrētiem faktiem. Tas palīdzēs administratoram sagatavot spēcīgāku prasību par zaudējumu piedziņu.

 

    3. Administratora pilnvaras: Izlīguma slēgšana nav aizliegta, bet tā ir jāuzrauga. Maksātnespējas administrators nav tikai mantas pārdevējs. Viņa pienākums ir arī vest tiesvedības parādnieka vārdā, piemēram, par parādu piedziņu no debitoriem. Bet ko darīt, ja tiesvedība ir ilga un tās iznākums – apšaubāms? Vai administrators drīkst slēgt izlīgumu, piekāpjoties parādnieka parādniekam?


     Senāts ir norādījis, ka Maksātnespējas likums neaizliedz administratoram slēgt izlīgumu tiesvedībā. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas. Administratoram ir pienākums par šādu nodomu paziņot visiem kreditoriem un izvērtēt to iebildumus. Izlīgums ir pieļaujams tikai tad, ja tas atbilst kreditoru kopuma interesēm (piemēram, ātrāka, lai arī mazāka, naudas summa ir labāka nekā gadiem ilga tiesvedība ar neskaidru rezultātu).


      Iespēja slēgt izlīgumu ar administratoru pastāv. Ja esat parādā maksātnespējīgam uzņēmumam, ir vērts izteikt pamatotu izlīguma piedāvājumu, kas varētu būt izdevīgs abām pusēm. Kreditoriem ir jābūt modriem un jāreaģē uz administratora paziņojumiem. Ja uzskatāt, ka plānotais izlīgums ir neizdevīgs un aizskar jūsu intereses, ir jāceļ pamatoti iebildumi likumā noteiktajā kārtībā. Pasīva pozīcija var novest pie situācijas, kad administrators noslēgs neizdevīgu vienošanos, samazinot kopējo atgūstamo līdzekļu apjomu.

 

     Noslēgumā, Augstākās tiesas prakse ir dinamisks process. Lai gan katra lieta ir individuāla, Senāta sniegtās atziņas veido "spēles noteikumus", kas jāpārzina ikvienam tirgus dalībniekam. Savlaicīga juridiskā konsultācija, balstīta uz jaunāko tiesu praksi, var palīdzēt novērst būtiskus finansiālus zaudējumus un pasargāt no personīgās atbildības iestāšanās.


Augstākās tiesas jaunākās atziņas maksātnespējas lietās: signāli, kas jāņem vērā uzņēmējiem un kreditoriem 2025. gadā
Kontakti

Jaunumi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa riski Latvijā: Parādnieku biežākās kļūdas, kas noved pie pr
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 5. septembris
Fiziskās personas maksātnespējas process ir sociāli tiesisks instruments, kas izstrādāts, lai risinātu sarežģītu un divpusēju uzdevumu.
Kreditora tiesības maksātnespējas procesā: Kā atgūt parādu no maksātnespējīga parādnieka?
2025. gada 1. septembris
Uzzināt, ka jūsu debitors ir kļuvis maksātnespējīgs, var būt satraucoši. Iespējams, ka šķiet, ka visas cerības atgūt savu naudu ir zudušas. Tomēr tas nebūt nav taisnība. Maksātnespējas process ir juridiski regulēts mehānisms, kas dod kreditoriem konkrētas tiesības un iespējas atgūt vismaz daļu no parāda. Šis raksts ir
Laulātā maksātnespēja: Kā tas ietekmē otru laulāto un kopīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 22. augusts
Doma par laulātā nonākšanu finanšu grūtībās un maksātnespējas procesa uzsākšanu ir satraucoša.
2025. gada maksātnespējas tendences Latvijā: Kas jāzina fiziskām un juridiskām personām
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 12. augusts
Jaunākie statistikas dati par 2024. gadu un 2025. gada sākumu atklāj interesantas un atšķirīgas tendences fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesos Latvijā.
Fiziskās personas maksātnespējas process: Soli pa solim ceļvedis uz jaunu sākumu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 8. augusts
Parādu kalns, nemitīgi zvani no parādu piedzinējiem un sajūta, ka finansiālā situācija ir bezcerīga – šie ir apstākļi, ar kuriem saskaras daudzi. Tomēr ir svarīgi zināt, ka pat vislielākajās grūtībās pastāv likumīgs un civilizēts ceļš uz jaunu finansiālo sākumu.
Dzīve pēc maksātnespējas: Kā atjaunot savu finansiālo reputāciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. jūlijs
Maksātnespējas process, neatkarīgi no tā, vai tam cauri gājusi privātpersona vai uzņēmums, ir viens no sarežģītākajiem un emocionāli smagākajiem dzīves posmiem. Tas bieži tiek asociēts ar neveiksmi un zaudējumu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka likumā paredzētā maksātnespēja ir nevis strupceļš, bet gan mehānisms, kas ļauj
Pagarina aizliegumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku
2021. gada 29. marts
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta otrā daļa līdz 2021. gada beigām (31. decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).
2021. gada 15. marts
Parādnieka tiesību rokasgrāmatā” viegli saprotamā valodā izklāstīti juridiskie jautājumi, ko der zināt ikvienam, kuram ir grūtības atmaksāt parādus un kura parādu piedziņas lieta jau ir nonākusi zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā. Parādnieka tiesību rokasgrāmata ir pieejama šeit
Grozot saistību dzēšanas plānu maksātnespējas procesā, tiesai jāizvērtē parādnieka izdevumu un parād
2021. gada 4. marts
Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 eiro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155. pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas. Protesta iesniedzējs par prioritāru izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi - kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības maksātnespējas procesa citu mērķi - dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju. Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155. panta normas interpretācijas gadījumā personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tiesības uz saistību dzēšanu tiek atņemtas pēc būtības. Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma tiesību normas, tajā skaitā 155. pantu, likumdevējs veidojis, ņemot vērā abus iepriekš minētos maksātnespējas procesa mērķus, samērodams kreditora un parādnieka tiesības. Maksātnespējas likuma 155. panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu, ņemot vērā parādnieka ienākumu apmēru, nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Vienlaikus Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kas paliek parādniekā rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi. Tāpat nav iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami. Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.
2021. gada 26. februāris
Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs laika posmā no 2021.gada 15.marta līdz 19.martam klientiem sniegs attālinātas juridiskās konsultācijas maksātnespējas jautājumos. Konsultācijas laikā Jums būs iespēja noskaidrot visu par maksātnespējas procesu, tā ilgumu un izmaksām saistīto informāciju. Tāpat būs iespēja uzzināt par ģimenes maksātnespējas iespējām. Konsultācijā tiks sniegta detalizēta informācija arī par dokumentiem, kas nepieciešami maksātnespējas procesa uzsākšanai. Ja Jūsu parādi ir vairāk kā 5000 *euro* un pārskatāmā nākotnē neredzat iespēju šos parādus atmaksāt, iespējams, tieši fiziskās personas maksātnespēja var situāciju atrisināt – Jūs pēc samērā īsa laika varat atgūt maksātspēju, lai vairs nebūtu jāsatraucas par kreditoru un tiesu izpildītāju aktivitātēm (zvaniem, vēstulēm, kontu apķīlāšanu utt.). Konsultācijas laiku lūdzam saskaņot līdz 2021.gada 12.martam , rakstot uz e-pastu lauris.klagiss@gmail.com.