Augstākās tiesas jaunākās atziņas maksātnespējas lietās: signāli, kas jāņem vērā uzņēmējiem un kreditoriem 2025. gadā
Pieaugot ekonomiskajiem izaicinājumiem, juridiskās personas maksātnespējas process kļūst par arvien aktuālāku tiesību institūtu. Tomēr tā piemērošana nav mehāniska – Augstākā tiesa (Senāts) ar saviem spriedumiem nepārtraukti veido un attīsta tiesu praksi, sniedzot svarīgus signālus gan uzņēmējiem par to, kā savlaicīgi un pareizi rīkoties, gan kreditoriem par viņu tiesību aizsardzības robežām. Advokātu birojs ir apkopojis un analizējis vairākas nozīmīgas Senāta atziņām, kas ikvienam komersantam būtu jāņem vērā, lai izvairītos no sāpīgām sekām.
1. Darījumu apstrīdēšana: Noilguma termiņš ir neapturams. Viens no būtiskākajiem riskiem, tuvojoties finanšu grūtībām, ir vēlākā darījumu apstrīdēšana maksātnespējas procesā. Administrators, pārstāvot kreditoru intereses, ir tiesīgs celt prasību tiesā par tādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ar kuriem nodarīti zaudējumi. Taču – cik ilgi pēc darījuma noslēgšanas šāds risks pastāv?
Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 23. aprīļa spriedumā ir sniedzis fundamentālu skaidrojumu – Maksātnespējas likumā noteiktais noilguma termiņš prasībai par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu nav apturams vai pārtraucams. Tas nozīmē, ka termiņš, kurā administrators var celt šādu prasību (piemēram, trīs gadi darījumiem, kas noslēgti ar ieinteresētajām personām), rit nepārtraukti no darījuma noslēgšanas brīža.
Šī atziņa sniedz zināmu tiesisko noteiktību. Ja ir pagājis likumā noteiktais noilguma termiņš, pat teorētiski apstrīdams darījums kļūst neaizskarams. Tomēr tas nedrīkst tikt uztverts kā pamudinājums slēpt informāciju no administratora, cerot uz noilgumu. Apzināta dokumentu slēpšana vai neiesniegšana var radīt pamatu valdes locekļa personīgajai atbildībai.
Kreditoriem ir aktīvi jāseko līdzi procesam un jāpārliecinās, ka administrators savlaicīgi ceļ prasības par aizdomīgiem darījumiem, pirms iestājas noilgums. Jebkāda kavēšanās no administratora puses var nozīmēt zaudētas iespējas atgūt līdzekļus.
2. Pierādīšanas pienākums gulstas uz pašu valdes locekli. Jautājums par valdes locekļu personīgo atbildību par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem ir viens no asākajiem maksātnespējas procesos. Ja uzņēmuma mantas nepietiek, lai segtu visus kreditoru prasījumus, administratora un kreditoru skatieni vēršas pret personām, kas pieņēmušas lēmumus.
Senāts savā praksē, konsekventi nostiprinājis tā saukto apgriezto pierādīšanas pienākumu. Tas nozīmē, ka administratoram pietiek norādīt uz apstākļiem, kas rada pamatotas šaubas par darījuma saimniecisko pamatotību vai liecina par valdes locekļa nolaidību (piemēram, nepamatoti zema cena pārdotam īpašumam). Pēc tam tieši valdes loceklim ir jāpierāda, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un ka darījumam bija loģisks un pamatots iemesls.
Dokumentējiet visu! Valdes lēmumiem, īpaši par darījumiem ar lielu vērtību vai ar saistītām personām, ir jābūt pamatotiem ar protokoliem, tirgus izpēti, salīdzinošiem piedāvājumiem. Argumenti "man tā likās pareizi" tiesā nestrādās. Savlaicīga maksātnespējas pieteikuma iesniegšana nav tikai likuma prasība, bet arī veids, kā ierobežot potenciālo atbildības apmēru. Jo ilgāk uzņēmums darbojas ar maksātnespējas pazīmēm, jo lielāki zaudējumi var rasties kreditoriem.
Ja kreditoram ir informācija par valdes locekļu prettiesiskiem darījumiem, tā nekavējoties jāsniedz administratoram, norādot uz konkrētiem faktiem. Tas palīdzēs administratoram sagatavot spēcīgāku prasību par zaudējumu piedziņu.
3. Administratora pilnvaras: Izlīguma slēgšana nav aizliegta, bet tā ir jāuzrauga. Maksātnespējas administrators nav tikai mantas pārdevējs. Viņa pienākums ir arī vest tiesvedības parādnieka vārdā, piemēram, par parādu piedziņu no debitoriem. Bet ko darīt, ja tiesvedība ir ilga un tās iznākums – apšaubāms? Vai administrators drīkst slēgt izlīgumu, piekāpjoties parādnieka parādniekam?
Senāts ir norādījis, ka Maksātnespējas likums neaizliedz administratoram slēgt izlīgumu tiesvedībā. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas. Administratoram ir pienākums par šādu nodomu paziņot visiem kreditoriem un izvērtēt to iebildumus. Izlīgums ir pieļaujams tikai tad, ja tas atbilst kreditoru kopuma interesēm (piemēram, ātrāka, lai arī mazāka, naudas summa ir labāka nekā gadiem ilga tiesvedība ar neskaidru rezultātu).
Iespēja slēgt izlīgumu ar administratoru pastāv. Ja esat parādā maksātnespējīgam uzņēmumam, ir vērts izteikt pamatotu izlīguma piedāvājumu, kas varētu būt izdevīgs abām pusēm. Kreditoriem ir jābūt modriem un jāreaģē uz administratora paziņojumiem. Ja uzskatāt, ka plānotais izlīgums ir neizdevīgs un aizskar jūsu intereses, ir jāceļ pamatoti iebildumi likumā noteiktajā kārtībā. Pasīva pozīcija var novest pie situācijas, kad administrators noslēgs neizdevīgu vienošanos, samazinot kopējo atgūstamo līdzekļu apjomu.
Noslēgumā, Augstākās tiesas prakse ir dinamisks process. Lai gan katra lieta ir individuāla, Senāta sniegtās atziņas veido "spēles noteikumus", kas jāpārzina ikvienam tirgus dalībniekam. Savlaicīga juridiskā konsultācija, balstīta uz jaunāko tiesu praksi, var palīdzēt novērst būtiskus finansiālus zaudējumus un pasargāt no personīgās atbildības iestāšanās.
Jaunumi
