2025. gada maksātnespējas tendences Latvijā: Kas jāzina fiziskām un juridiskām personām?

Parādu kalns, nemitīgi zvani no parādu piedzinējiem un sajūta, ka finansiālā situācija ir bezcerīga – šie ir apstākļi, ar kuriem saskaras daudzi. Tomēr ir svarīgi zināt, ka pat vislielākajās grūtībās pastāv likumīgs un civilizēts ceļš uz jaunu finansiālo sākumu.

Pieaugot ekonomiskajiem izaicinājumiem, juridiskās personas maksātnespējas process kļūst par arvien aktuālāku tiesību institūtu.

Maksātnespējas process, neatkarīgi no tā, vai tam cauri gājusi privātpersona vai uzņēmums, ir viens no sarežģītākajiem un emocionāli smagākajiem dzīves posmiem. Tas bieži tiek asociēts ar neveiksmi un zaudējumu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka likumā paredzētā maksātnespēja ir nevis strupceļš, bet gan mehānisms, kas ļauj

Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta otrā daļa līdz 2021. gada beigām (31. decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).

Parādnieka tiesību rokasgrāmatā” viegli saprotamā valodā izklāstīti juridiskie jautājumi, ko der zināt ikvienam, kuram ir grūtības atmaksāt parādus un kura parādu piedziņas lieta jau ir nonākusi zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā. Parādnieka tiesību rokasgrāmata ir pieejama šeit

Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 eiro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155. pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas. Protesta iesniedzējs par prioritāru izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi - kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības maksātnespējas procesa citu mērķi - dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju. Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155. panta normas interpretācijas gadījumā personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tiesības uz saistību dzēšanu tiek atņemtas pēc būtības. Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma tiesību normas, tajā skaitā 155. pantu, likumdevējs veidojis, ņemot vērā abus iepriekš minētos maksātnespējas procesa mērķus, samērodams kreditora un parādnieka tiesības. Maksātnespējas likuma 155. panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu, ņemot vērā parādnieka ienākumu apmēru, nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Vienlaikus Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kas paliek parādniekā rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi. Tāpat nav iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami. Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.

Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs laika posmā no 2021.gada 15.marta līdz 19.martam klientiem sniegs attālinātas juridiskās konsultācijas maksātnespējas jautājumos. Konsultācijas laikā Jums būs iespēja noskaidrot visu par maksātnespējas procesu, tā ilgumu un izmaksām saistīto informāciju. Tāpat būs iespēja uzzināt par ģimenes maksātnespējas iespējām. Konsultācijā tiks sniegta detalizēta informācija arī par dokumentiem, kas nepieciešami maksātnespējas procesa uzsākšanai. Ja Jūsu parādi ir vairāk kā 5000 *euro* un pārskatāmā nākotnē neredzat iespēju šos parādus atmaksāt, iespējams, tieši fiziskās personas maksātnespēja var situāciju atrisināt – Jūs pēc samērā īsa laika varat atgūt maksātspēju, lai vairs nebūtu jāsatraucas par kreditoru un tiesu izpildītāju aktivitātēm (zvaniem, vēstulēm, kontu apķīlāšanu utt.). Konsultācijas laiku lūdzam saskaņot līdz 2021.gada 12.martam , rakstot uz e-pastu lauris.klagiss@gmail.com.

Par trūcīgu atzīst tādu, kuram pēdējo triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro. Bet maznodrošinātās personas ienākumus katrā pašvaldībā vērtē atsevišķi. Piemēram, Rīgā mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro, izņemot, ja dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kuram vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 eiro. Parādu atlaišanas pieteikums parādniekam jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš atbrīvojumu no parādiem taisīs notariālā akta veidā. Bet pirms tam parādniekam būs pienākums apmeklēt īpašus finanšu izglītības kursus, kurus bez maksas rīkos Nodarbinātības valsts aģentūra. Likums paredz, ka parādu dzēšanas procedūras izdevumi jāsedz parādniekam pašam, viņa vietā valsts neko nemaksās. Par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parād­saistībām izskatīšanu parādniekam būs jāmaksā zvērinātam notāram 100 eiro. Atbrīvošanu no parādiem varēs izmantot tikai vienu reizi. Juridiskās komisijas deputāti vienojās, ka priekšlikumi, lai sagatavotu likumprojektu trešajam lasījumam Saeimā, jāiesniedz līdz šā gada 5. martam. Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com

Datu valsts inspekcija administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vērtēja, vai 2020.gadā SIA “Lursoft IT” veiktā datu apstrāde, publiskojot tīmekļa vietnē www.lursoft.lv personas datus saturošus dokumentus, ir atbilstoša 2020.gadā spēkā esošajam regulējumam. Inspekcija konstatēja, ka SIA “Lursoft IT” ir veikusi prettiesisku personas datu apstrādi, publiskojot, personas datus, kuri ir iekļauti Uzņēmumu reģistra reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā. 2020.gada 7.janvārī spēkā stājušies grozījumi likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” paredz, ka reģistrācijas lieta tiek sadalīta divās daļās publiskajā un nepubliskajā. Publiskās daļas dokumenti un līdz ar to arī personas dati ir publiski pieejami un tos var atkal izmantot, komersantam sniedzot pakalpojumus. Savukārt nepubliskās daļas dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija un šādas informācijas atkal izmantošana un publiskā pieejamībā ir aizliegta. Līdz ar to personas datu, kuri ir iekļauti juridiskās personas reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, publicēšanai un vispārīgai pieejamībai nav tiesiskā pamata atbilstoši Vispārīgās datu regulas noteikumiem. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka lietas ietvaros konstatētā prettiesiskā datu apstrāde attiecas uz tiem personas datiem, kas iekļauti reģistra nepubliskajā daļā iekļautajos - dokumentos. Lai arī SIA “Lursoft IT” informāciju no Uzņēmuma reģistra ieguva līdz normatīvā regulējuma izmaiņu spēkā stāšanās brīža, turpināt personas datu apstrādi, tai skaitā publicēšanu, ja tai zudis tiesiskais pamats (tai skaitā vēsturisko informāciju) nav atbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem. Lietas ietvaros Datu valsts inspekcija konstatēja, ka SIA “Lursoft IT”, neievērojot Maksātnespējas likumā noteikto termiņu, tīmekļa vietnes www.lursoft.lv Maksātnespējas reģistra datu bāzē publicēja informāciju par vēsturiskajiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem ilgāk, nekā vienu gadu pēc ieraksta par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu izdarīšanas dienas, t.i. timekļa vietnē www.lursoft.lv informācija par vēsturiskajiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem bija pieejama piecus gadus pēc ieraksta par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas izdarīšanas dienas. Datu valsts inspekcija skaidro, lai arī SIA “Lursoft IT” nav Maksātnespējas likuma 132.panta trešās daļas tiešais adresāts (Maksātnespēja reģistra pārzinis ir Uzņēmumu reģistrs), tam ir saistoša šīs tiesību normas būtība un tajā ietvertā likumdevēja interpretācija, vērtējot samērīgumu starp datu subjekta interesēm uz savu personas datu aizsardzību un kontroli pār saviem personas datiem un SIA “Lursoft IT” un to klientu interesi turpināt personas datu apstrādi bez jebkādiem ierobežojumiem. Administratīvais naudas sods 65 000 euro apmērā piemērots ņemot vērā, aizskarto datu subjektu skaitu, publicēto personas datu apjomu, kompānijas apgrozījuma apmēru, kā arī to, ka SIA “Lursoft IT” pēc Datu valsts inspekcijas saņemtajām norādēm neizbeidza un neierobežoja personas datu publicēšanu uz laiku, kamēr tiek noskaidrots, vai apstrāde ir atbilstoša normatīvajam regulējumam, t.i., par iespējamu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai neatbilstošu datu apstrādi, publicējot informāciju SIA “Lursoft IT” tīmekļa vietnē. Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com