Šonedēļ Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja apstiprināšanai otrajā lasījumā Saeimā likumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.
2021. gada 16. februāris
Saskaņā ar minēto likumprojektu, no parādiem vieglāk varēs atbrīvoties tikai tie iedzīvotāji, kuri pēdējos 12 mēnešus maksājuši nodokļus Latvijā un kuriem pēdējos 12 mēnešus deklarētā dzīvesvieta bijusi Latvijā un viņi saņēmuši sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta, kuriem pēdējos 12 mēnešus vidējie ienākumi mēnesī nesasniedza valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kuriem nav bankā vai par labu trešajām personām ieķīlātas nekustamas mantas, kuriem nav parādsaistību vai mantas ārzemēs un kuri vismaz trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas bijuši oficiāli atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātajiem.
Par trūcīgu atzīst tādu, kuram pēdējo triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro. Bet maznodrošinātās personas ienākumus katrā pašvaldībā vērtē atsevišķi. Piemēram, Rīgā mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro, izņemot, ja dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kuram vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 eiro.
Parādu atlaišanas pieteikums parādniekam jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš atbrīvojumu no parādiem taisīs notariālā akta veidā.
Bet pirms tam parādniekam būs pienākums apmeklēt īpašus finanšu izglītības kursus, kurus bez maksas rīkos Nodarbinātības valsts aģentūra.
Likums paredz, ka parādu dzēšanas procedūras izdevumi jāsedz parādniekam pašam, viņa vietā valsts neko nemaksās. Par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu parādniekam būs jāmaksā zvērinātam notāram 100 eiro. Atbrīvošanu no parādiem varēs izmantot tikai vienu reizi.
Juridiskās komisijas deputāti vienojās, ka priekšlikumi, lai sagatavotu likumprojektu trešajam lasījumam Saeimā, jāiesniedz līdz šā gada 5. martam.
Kontakti E-konsultācijai:
tālr.: +371 29470425
E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
Jaunumi
Fiziskās personas maksātnespējas process ir sociāli tiesisks instruments, kas izstrādāts, lai risinātu sarežģītu un divpusēju uzdevumu.
Uzzināt, ka jūsu debitors ir kļuvis maksātnespējīgs, var būt satraucoši. Iespējams, ka šķiet, ka visas cerības atgūt savu naudu ir zudušas. Tomēr tas nebūt nav taisnība. Maksātnespējas process ir juridiski regulēts mehānisms, kas dod kreditoriem konkrētas tiesības un iespējas atgūt vismaz daļu no parāda. Šis raksts ir
Doma par laulātā nonākšanu finanšu grūtībās un maksātnespējas procesa uzsākšanu ir satraucoša.
Jaunākie statistikas dati par 2024. gadu un 2025. gada sākumu atklāj interesantas un atšķirīgas tendences fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesos Latvijā.
Parādu kalns, nemitīgi zvani no parādu piedzinējiem un sajūta, ka finansiālā situācija ir bezcerīga – šie ir apstākļi, ar kuriem saskaras daudzi. Tomēr ir svarīgi zināt, ka pat vislielākajās grūtībās pastāv likumīgs un civilizēts ceļš uz jaunu finansiālo sākumu.
Pieaugot ekonomiskajiem izaicinājumiem, juridiskās personas maksātnespējas process kļūst par arvien aktuālāku tiesību institūtu.
Maksātnespējas process, neatkarīgi no tā, vai tam cauri gājusi privātpersona vai uzņēmums, ir viens no sarežģītākajiem un emocionāli smagākajiem dzīves posmiem. Tas bieži tiek asociēts ar neveiksmi un zaudējumu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka likumā paredzētā maksātnespēja ir nevis strupceļš, bet gan mehānisms, kas ļauj
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta otrā daļa līdz 2021. gada beigām (31. decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).
Parādnieka tiesību rokasgrāmatā” viegli saprotamā valodā izklāstīti juridiskie jautājumi, ko der zināt ikvienam, kuram ir grūtības atmaksāt parādus un kura parādu piedziņas lieta jau ir nonākusi zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā. Parādnieka tiesību rokasgrāmata ir pieejama šeit
Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 eiro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155. pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas. Protesta iesniedzējs par prioritāru izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi - kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības maksātnespējas procesa citu mērķi - dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju. Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155. panta normas interpretācijas gadījumā personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tiesības uz saistību dzēšanu tiek atņemtas pēc būtības. Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma tiesību normas, tajā skaitā 155. pantu, likumdevējs veidojis, ņemot vērā abus iepriekš minētos maksātnespējas procesa mērķus, samērodams kreditora un parādnieka tiesības. Maksātnespējas likuma 155. panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu, ņemot vērā parādnieka ienākumu apmēru, nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Vienlaikus Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kas paliek parādniekā rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi. Tāpat nav iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami. Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.
