Maksātnespējas procesā tiesas pienākums pārliecināties par parādnieka izredzēm tikt atbrīvotam no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām
2019. gada 25. oktobris
Apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām. Spriedumu skatīt zemāk.
Tiesas pienākums pārliecināties par parādnieka izredzēm tikt atbrīvotam no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām
Apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām.
Latvijas Republikas Senāta
Civillietu departamenta
2019.gada 11.jūnija
LĒMUMS
Lieta Nr. C32189017, SPC-13/2019
Senāts šādā sastāvā:
senatore referente Mārīte Zāģere,
senatore Inta Lauka,
senators Valerijs Maksimovs
rakstveida procesā izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmumu fiziskās personas [pers. A] maksātnespējas procesa lietā.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu pasludināts fiziskas personas [pers. A] maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Jānis Cīrulis.
Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.
[1.1] No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem, izriet, ka parādniekam ir neizpildītas parādsaistības pret AAS „Balta”, kurām iestājies izpildes termiņš. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 5.janvāra pavadvēstulē un tai pievienotajā prasības pieteikumā norādītie apstākļi, apstiprina, ka AAS „Balta” prasības lietā pret [pers. A] par parāda 5494,59 EUR piedziņu ir ierosināta tiesvedība.
Lietas materiālos esošie [pers. A] mantisko stāvokli raksturojošie pierādījumi apliecina, ka viņa īpašumā nav reģistrēti transportlīdzekļi, uz [pers. A] vārda nav nostiprināti nekustamie īpašumi, kā arī viņam nepieder kapitāldaļas uzņēmumos. No Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada [..] aprīlī sniegtās informācijas, izriet, ka [pers. A] bruto ienākumi laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 3.decembrim bija 6073,75 EUR un no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 28.februārim 996,30 EUR.
Lietā ir pierādīts, ka parādniekam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un tās pārsniedz 5000 EUR, kas ir pamats Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punkta piemērošanai.
[1.2] Maksātnespējas likuma 130.pantā norādītie fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi nav konstatējami.
Spriedums pamatots ar Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktu un Civilprocesa likuma 363.27pantu.
Spriedums kā nepārsūdzams stājies likumīgā spēkā
[2] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 4.oktobra lēmumu apstiprināta parādnieka bankrota procedūras pabeigšana, piemērota saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns.
Sakarā ar to, ka Jānis Cīrulis atcelts no administratora pienākumu pildīšanas, 2017.gada 7.novembrī par fiziskās personas [pers. A] maksātnespējas procesa administratoru iecelts Mārtiņš Pevko (sk. lietas 66.-68.lp.).
[3] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2018.gada 20.septembrī saņemts [pers. A] pieteikums par maksātnespējas procesa pabeigšanu sakarā ar saistību dzēšanas plāna izpildi.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018.gada 5.oktobrī nolēma izbeigt saistību dzēšanas procedūru un maksātnespējas procesu, dzēst saistību dzēšanas plānā norādītās saistības 3171,35 EUR, kas nav izpildītas saistību dzēšanas procesa laikā.
Lēmumā norādīts šāds pamatojums.
No tiesas apstiprinātā saistību dzēšanas plāna redzams, ka bankrota procedūras ietvaros netika apmierināts kreditora AAS „Balta” galvenais prasījums 4869,35 EUR un blakus prasījums 489,94 EUR. Parādnieks uzņēmās pienākumu 12 mēnešu laikā segt kreditora prasījumu, veicot maksājumu 134 EUR mēnesī. Pieteikumam par saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu pievienotās konta un maksājuma dokumenta izdrukas apliecina, ka parādnieks saistību dzēšanas plānu ir izpildījis, veicot maksājumus kopā 1608 EUR. Ievērojot to, ka parādnieks ir izpildījis saistību dzēšanas plānu, iebildumi no kreditora nav saņemti, ir pamats izbeigt saistību dzēšanas procedūru, izbeigt parādnieka maksātnespējas procesu, un dzēst saistības, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procesa laikā.
Lēmums pamatots ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, 165.panta pirmās daļas 2.punktu, ceturto daļu, Civilprocesa likuma 363.28 panta pirmās daļas 5.punktu un 363.35 panta pirmo daļu.
Lēmums kā nepārsūdzams stājies likumīgā spēkā.
[4] Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedzis protestu, kurā, atsaucoties uz būtiskiem procesuālo tiesību normu pārkāpumiem un materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu, lūdzis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmumu atcelt un maksātnespējas procesa pieteikumu nodot jaunai izskatīšanai.
Protests pamatots ar šādiem argumentiem.
[4.1] Apmierinot [pers. A] pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiesa formāli piemērojusi Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktu, jo nav izvērtējusi būtisku apstākli, ka parādnieka saistības izriet no AAS „Balta” regresa prasības. Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 41.pantam pamats regresa prasībai var būt tikai transportlīdzekļa vadītāja prettiesiska rīcība.
[4.2] Pieņemdama lēmumu, ar kuru [pers. A] atbrīvots no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām, tiesa nepamatoti nav piemērojusi Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas 2.punktu – pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi no neatļautas darbības.
[4.3] Tiesai konkrētajā gadījumā bija pienākums vērtēt, vai [pers. A] darbības neliecina par maksātnespējas procesa negodprātīgu izmantošanu nolūkā atbrīvoties no tādām saistībām, kas radušās parādnieka prettiesiskas rīcības dēļ.
[5] Paskaidrojumus sakarā ar protestu iesniedzis [pers. A], norādīdams iebildumus pret protesta pamatojumu. Savukārt administrators paskaidrojumos paudis viedokli, ka protests kā pamatots ir apmierināms.
Motīvu daļa
[6] Iepazinies ar lietas materiāliem un apsvēris protestā norādītos argumentus, Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmums atceļams daļā, ar kuru apmierināts [pers. A] pieteikums par viņa atbrīvošanu no saistību dzēšanas plānā paredzētajām neizpildītajām saistībām, bet pārējā daļā protests noraidāms.
[7] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 5.panta pirmajai daļai fiziskas personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.
Šā likuma 6.pantā nostiprināti vispārējie maksātnespējas procesa principi, un nav vietas šaubām, ka tiesai, lemjot ikvienu jautājumu, kas saistīts ar maksātnespējas procesu, ir pienākums rīkoties tā, lai tiktu nodrošināta pamatprincipu ievērošana.
[8] Jāpiekrīt protesta iesniedzēja argumentiem, kuros norādīts, ka tiesa, ar 2018.gada 5.oktobra lēmumu atbrīvodama [pers. A] no tām saistībām, kas palikušas neizpildītas pēc saistību dzēšanas plāna darbības beigām, nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kas lietā pastāvošajos faktiskajos apstākļos bija jāpiemēro.
[8.1] Maksātnespējas likuma 164.panta pirmajā daļā noteikts, ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas. Savukārt šā panta ceturtās daļas 2.punkts paredz, ka pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi no neatļautas darbības.
Tas nozīmē, ka Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtajā daļā nostiprināts vispārējs princips, kuram atbilstoši fiziskā persona maksātnespējas procesā ne pie kādiem apstākļiem nevar atbrīvoties no saistībām, kuru pamatā ir neatļauta darbība (sal. Senāta 2018.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.SKC-5/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0315.C35074713.2.S) 4.3.punktu).
No lietas materiāliem redzams, ka [pers. A] saistības rašanās pamatā bija AAS „Balta” regresa kārtībā pieteiktais prasījums par ceļu satiksmes negadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Ja pamats šādam prasījumam saskaņā ar OCTA likuma 41.pantu var būt vienīgi ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāja prettiesiska rīcība, tad atzīstams, ka AAS „Balta” prasījums pret [pers. A] jeb parādnieka neizpildītās saistības ietilpst Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas 2.punkta tvērumā, kas nepieļauj to dzēšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā. Minētā ierobežojuma atbrīvošanai no tādām saistībām, kuru rašanās cēlonis bijusi neatļauta darbība, piemērošanu neietekmē fakts, ka fiziska persona izpildījusi saistību dzēšanas plānā paredzētos noteikumus.
Tādējādi Senāts nonāk pie secinājuma, ka, nepiemērodama Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas 2.punktu, tiesa pieņēmusi lēmumu, kas daļā par [pers. A] atbrīvošanu no maksātnespējas procesa laikā neizpildītajām saistībām ir acīmredzamā pretrunā ar norādītās tiesību normas jēgu un mērķi.
[8.3] Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, ka tiesa, piemērojot tiesību normas, ņem vērā judikatūru, ar ko saprot „tiesu nolēmumos atrodamās juridiskās atziņas, kas ir vispārināmas un līdz ar to pielietojamas ne vien konkrētajā, bet arī citos gadījumos” (sk. Levits E. Judikatūra – pamati, problēmas, piemērošana // Latvijas Republikas Augstākās tiesas Biļetens, Nr.1/2010, 32.lpp.).
Minētajā normā ietvertā noteikuma mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanas taisnīgumu, vienveidību un tiesisko stabilitāti.
Senāts atgādina, ka atšķirībā no Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas judikatūras, kas ir vispārsaistoša spēka tiesību avots jebkurā Latvijas tiesību sistēmas nozarē, nacionālo tiesu nolēmumos izteiktajām atziņām nav normatīvi saistoša spēka (attiecībā uz civillietām izņēmums - Civilprocesa likuma 476.panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā), tāpēc tiesa, nonākdama pie pārliecības par līdzšinējās prakses nepareizību, var no tām atkāpties, protams, sniedzot šādas rīcības juridisko pamatojumu (sal. Senāta 2015.gada 22.septembra sprieduma lietā Nr.SKC-2778/2015 (C15163815) 8.punktu).
Lai gan kasācijas instances tiesa faktisko un tiesisko apstākļu ziņā salīdzināmā lietā atklājusi Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtajā daļā iekļauto normu saturu (sk. šā lēmuma 8.1.punktu), Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šīs juridiskās atziņas atstājusi bez ievērības, nesniegdama atkāpšanās no judikatūras pamatojumu, kas veido Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas pārkāpuma sastāvu.
[8.4] Tādējādi protestā apstrīdēto tiesas lēmumu daļā par [pers. A] maksātnespējas procesa laikā neizpildīto saistību dzēšanu nevar atzīt par tiesisku, tāpēc tas minētajā daļā atceļams.
[9] Protestu kasācijas instances tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 485.pantu izskata šā likuma 464.-477.pantā norādītā kārtībā.
Tas nozīmē, ka Senātam līdztekus citiem minēto normu noteikumiem ir jāievēro Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā paredzētie kritēriji, pēc kuriem identificējamas lietas izskatīšanas robežas.
Iesniegtajā protestā prokurors lūdzis atcelt tiesas spriedumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un lēmumu, ar kuru šis process izbeigts, atbrīvojot [pers. A] no tām atlikušajām saistībām, kas netika izpildītas maksātnespējas procesa ietvaros. Taču, neraugoties uz to, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesisku pasākumu kopums, kas secīgi sastāv no vairākām patstāvīgām stadijām, tostarp bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras (Maksātnespējas likuma 5.panta pirmā daļa, 128.panta trešā daļa), tiesas 2017.gada 4.oktobra lēmums, ar kuru [pers. A] bankrota procedūra atzīta par pabeigtu, vienlaikus piemērojot saistību dzēšanas procedūru un apstiprinot saistību dzēšanas plānu, nav protestēts.
Līdz ar to minētā lēmuma tiesiskums, ievērojot Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā noteiktās lietas izskatīšanas robežas, nevar būt apspriešanas priekšmets kasācijas instances tiesā. Šādos apstākļos jākonstatē, ka šis tiesas lēmums kā likumā paredzētā kārtībā neapstrīdēts ir spēkā esošs, kas savukārt izslēdz pamatu protesta pārējā daļā apmierināšanai. Pirmkārt, absolūts šķērslis tiesas 2017.gada 19.aprīļa sprieduma par [pers. A] maksātnespējas procesa pasludināšanu atcelšanai un [pers. A] pieteikuma atkārtotai izskatīšanai ir tas, ka šā procesa norises gaitā 2017.gada 4.oktobrī pieņemtais lēmums kā neapstrīdēts saglabā likumīgo spēku, ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām. Otrkārt, parādniekam izpildot ar tiesas lēmumu apstiprināto saistību dzēšanas plānu, [pers. A] maksātnespējas procesa stadija – saistību dzēšanas procedūra – noslēdzās, kas savukārt deva tiesai pamatu šā procesa izbeigšanai (Civilprocesa likuma 363.35panta piektā daļa, Maksātnespējas likuma 165.panta ceturtā daļa).
[10] Vienveidīgas tiesu prakses veidošanas nolūkā Senāts vērš uzmanību, ka tad, ja pieteikumā par maksātnespējas procesa piemērošanu norādītas vien tādas parādsaistības, kas izriet no Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas normās uzskaitītajiem prasījumiem, šā likuma 5.panta pirmajā daļā formulētais maksātnespējas procesa mērķis nevar tikt sasniegts. Respektīvi, pastāvot minētajiem apstākļiem, maksātnespējas procesa pasludināšanai un ar tā īstenošanu saistīto administrēšanas izmaksu segšanai (Maksātnespējas likuma 129.panta otrā, trešā daļa) zūd jēga, jo parādniekam nav izredžu tikt atbrīvotam no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām.
Iepriekš teiktais ļauj secināt, ka tiesai, apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 1. un 2.punktu un 485.pantu, Senāts
nolēma
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmumu atcelt daļā par to saistību dzēšanu, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procedūras ietvaros, un viņa pieteikumu šajā daļā nodot jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet minēto lēmumu pārējā daļā, kā arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Jaunumi
Fiziskās personas maksātnespējas process ir sociāli tiesisks instruments, kas izstrādāts, lai risinātu sarežģītu un divpusēju uzdevumu.
Uzzināt, ka jūsu debitors ir kļuvis maksātnespējīgs, var būt satraucoši. Iespējams, ka šķiet, ka visas cerības atgūt savu naudu ir zudušas. Tomēr tas nebūt nav taisnība. Maksātnespējas process ir juridiski regulēts mehānisms, kas dod kreditoriem konkrētas tiesības un iespējas atgūt vismaz daļu no parāda. Šis raksts ir
Doma par laulātā nonākšanu finanšu grūtībās un maksātnespējas procesa uzsākšanu ir satraucoša.
Jaunākie statistikas dati par 2024. gadu un 2025. gada sākumu atklāj interesantas un atšķirīgas tendences fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesos Latvijā.
Parādu kalns, nemitīgi zvani no parādu piedzinējiem un sajūta, ka finansiālā situācija ir bezcerīga – šie ir apstākļi, ar kuriem saskaras daudzi. Tomēr ir svarīgi zināt, ka pat vislielākajās grūtībās pastāv likumīgs un civilizēts ceļš uz jaunu finansiālo sākumu.
Pieaugot ekonomiskajiem izaicinājumiem, juridiskās personas maksātnespējas process kļūst par arvien aktuālāku tiesību institūtu.
Maksātnespējas process, neatkarīgi no tā, vai tam cauri gājusi privātpersona vai uzņēmums, ir viens no sarežģītākajiem un emocionāli smagākajiem dzīves posmiem. Tas bieži tiek asociēts ar neveiksmi un zaudējumu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka likumā paredzētā maksātnespēja ir nevis strupceļš, bet gan mehānisms, kas ļauj
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta otrā daļa līdz 2021. gada beigām (31. decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).
Parādnieka tiesību rokasgrāmatā” viegli saprotamā valodā izklāstīti juridiskie jautājumi, ko der zināt ikvienam, kuram ir grūtības atmaksāt parādus un kura parādu piedziņas lieta jau ir nonākusi zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā. Parādnieka tiesību rokasgrāmata ir pieejama šeit
Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 eiro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155. pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas. Protesta iesniedzējs par prioritāru izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi - kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības maksātnespējas procesa citu mērķi - dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju. Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155. panta normas interpretācijas gadījumā personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tiesības uz saistību dzēšanu tiek atņemtas pēc būtības. Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma tiesību normas, tajā skaitā 155. pantu, likumdevējs veidojis, ņemot vērā abus iepriekš minētos maksātnespējas procesa mērķus, samērodams kreditora un parādnieka tiesības. Maksātnespējas likuma 155. panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu, ņemot vērā parādnieka ienākumu apmēru, nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Vienlaikus Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kas paliek parādniekā rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi. Tāpat nav iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami. Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.
