Likumprojekta "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" anotācija
2019. gada 20. augusts
Pašlaik personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra ir fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 euro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, tai ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa.
Ja persona, kura nespēj segt savas parādsaistības, ņemot vērā tās finansiālo stāvokli, ir spējīga veikt obligātos maksājumus 930 euro apmērā, tad, neatkarīgi no tā, vai šādai personai ir aktīvi, vispirms ir jāiziet bankrota procedūra, lai piekļūtu saistību dzēšanas procedūrai. Ņemot vērā to subjektu profilu, uz ko attieksies likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" (turpmāk – likumprojekts), esošais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums visbiežāk pēc būtības nav pieejams.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes informatīvajā apskatā "NABADZĪBAS RISKS UN SOCIĀLĀ ATSTUMTĪBA LATVIJĀ. 2018. gada EU-SILC apsekojuma rezultāti" norādītajam 2017. gadā nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 23,3 % jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt jau trešo apsekojuma gadu pēc kārtas rādītājs palielinās gan iedzīvotāju skaita, gan arī īpatsvara no iedzīvotāju kopskaita ziņā:
Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.−2020. gadam īstenošanas plāna 3.1.1. pasākums paredz izvērtēt iespēju izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels.
Šī statistika vērtējama kopsakarā ar fizisko personu skaitu, kam ir parādsaistības, tā kā ne visām nabadzības riskam pakļautajām personām tādas ir.
Atbilstoši Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2018. gadā vidū sniegtajām ziņām parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 euro, ir apmēram 170 000, no kuriem:
apmēram 40 000 fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 euro;
apmēram 35 000 personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 euro.
Pēc prasības pieteikumiem pret fiziskām personām, pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 000 lietas (līgumstrīdi, zaudējumi, delikti).
Savukārt parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām:
52 procenti – parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem;
35 procenti – parādi citiem licencētiem kreditoriem;
13 procenti – parādi kredītiestādēm.
Minētais skaidri liecina, ka ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, kas vienlaikus kontekstā ar kopējo ekonomisko stāvokli neveicina šo personu vēlmi šīs parādsaistības segt, tādējādi turpinot atrasties nabadzības riska stāvoklī. Vienlaikus jāuzsver, ka kopējā statistika un iespējami augstā interese par šo mehānismu automātiski nebūt nenozīmē, ka visas personas patiešām izmantos likumprojektā ietverto mehānismu to mantiskā stāvokļa (aktīvu esamības) dēļ vai arī subjektīvas nevēlēšanās dēļ.
Ievērojot minēto, likumprojekts izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, bet kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam.
Attiecīgi likumprojektā paredzētais mehānisms vērsts uz sociāla atbalsta sniegšanu Latvijas Republikā dzīvojošiem. Līdz ar to tajā iekļautas prasības, kas nodrošina personas nepārprotamu saikni ar Latvijas Republiku, turklāt šo apstākli sasaistot arī ar noteiktā asociālā statusa (trūcīga vai maznodrošināta persona) esamību noteiktajā laika periodā pirms pieteikuma iesniegšanas.
Papildus jānorāda, ka būtisks šķērslis piekļuvei fiziskās personas maksātnespējas procesam ir izmaksu apmērs. Iepriekš aprakstītās sociālās un ekonomiskās grupas personām tas ir būtisks šķērslis, un tamdēļ likumprojekts attiecināts uz tādām personām, kurām parādsaistību īpatnību dēļ nav realizējamu aktīvu, lai nebūtu nepieciešams piesaistīt maksātnespējas procesa administratorus vai citus tamlīdzīgus subjektus, tā kā attiecīgo speciālistu piesaiste nešaubīgi sadārdzinātu procesu. Tādējādi likumprojektā paredzētais regulējums arīdzan neparedz fiziskās personas rīcību pirms tā atbrīvota no parādsaistībām, kuras nodrošināšanai un uzraudzībai būtu nepieciešams veidot kopīgā procedūrā ietvertus pienākumus un tiesības.
Ņemot vērā minēto, šajā likumprojektā paredzētā fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir ievērojami citādāka, nekā Maksātnespējas likumā ietvertā fiziskās personas maksātnespējas procesa norise. Tas arīdzan nozīmē, ka šajā likumprojektā ietvertās tiesības un pienākumi ir balstīti uz citu principu kopumu, nekā uzskaitīts Maksātnespējas likuma 6. pantā.
Tamdēļ ir nepieciešams un ir samērīgi veidot atsevišķu normatīvo aktu, lai turklāt nodrošinātu, ka šā likumprojekta subjektiem ir nepārprotami skaidras tiesības un pienākumi.
Likumprojektā iekļautās normas sadalītas četrās nodaļās:
I nodaļā "Vispārīgie noteikumi" (1. – 4. pants) iekļautas normas, kas risina pamata jautājumus – noteic likuma mērķi un darbības jomu, vispārīgi definē fiziskās personas atbrīvošanu un noteic piemērojamos principus;
II nodaļā "Pamatnosacījumi fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām" (5. – 8. pants) iekļautas detalizētas prasības attiecībā uz pašu fizisko personu, tās parādsaistībām un publicitāti – detalizēti definēts, kas ir fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekts, kāda ir pazīme un ierobežojumi, kā arī regulēta fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāte;
III nodaļā "Kārtība fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām" (9. – 14. pants; nodaļa tieši saistīta ar likumprojekta pielikumu) aprakstītas iesaistīto subjektu darbības, lai secinātu, vai fiziskā persona būtu atbrīvojama no parādsaistībām – noteiktas prasības pieteikuma iesniegšanai, definēti nosacījumi tā pieņemšanai un tālākās darbības gan pieteikuma pieņemšanas, gan nepieņemšanas gadījumā, noteiktas turpmāk veicamās darbības parādniekam un zvērinātam notāram un noteiktas kreditoru tiesības, kā arī ietverts regulējums par finanšu pratības kursu apguvi;
IV nodaļā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām sekas un fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšana " (15. – 18. pants) regulē jautājumus, kas saistīti ar fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām pēc tam, kad ir izskatīts pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām – noteiktas sekas ne tikai attiecībā uz parādsaistībām, bet arī fiziskās personas pienākumi un ierobežojumi, kā arī noteikti nosacījumi un sekas fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanai.
Kā galvenais likumprojekta mērķis (likumprojekta 1. pants) definēta fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām. Tomēr īpaša vērība vērsta arī uz fizisko personu iekļaušanu vai atgriešanu darba un ekonomiskajā vidē, turklāt ilgtermiņā.
Likumprojekta darbības joma (likumprojekta 2. pants) noteic, ka likumprojekts attiecas uz tādu fizisko personu, kurai (1) nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums un (2) nav pieejams Maksātnespējas likumā noteiktais fiziskās personas maksātnespējas process (3) tās sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ.
Pirmkārt, likumprojektā ierobežots to saistību loks, kas ļauj spriest par personas finanšu grūtībām. Proti, likumprojektā iekļauts ierobežojums, ka fiziskā persona nevar nokārtot parādsaistības, kas saskaņā ar civiltiesībās esošo pieeju, ir tādas neizpildītas saistības, ko parādniekam jau ir pienākums izpildīt. Ņemot vērā fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām īpatnības, tā balanss ir nosvērts par labu fiziskai personai, tās sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ. Tamdēļ likumprojekts neparedz vērtējumā iekļaut arī tādas saistības, kuru izpildes termiņš vai nosacījums tikai iestāsies, lai mazinātu fizisko personu iespējas izmantot procesu nelabticīgi un tādējādi nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību. Tomēr, lai likumprojekta piemērotājiem būtu skaidras prasības un vienota pieeja, likumprojektā iekļauta skaidrojoša norāde, ka fizisko personu var atbrīvot no tādām parādsaistībām, kurām iestājies izpildes pienākums. Turklāt, lai saglabātu zināmu līdzsvaru arī no kreditoru aizsardzības viedokļa, likumprojektā paredzēts, ka atbrīvot parādnieku var tikai no tādām saistībām, kur arī kreditoram likums ir uzlicis zināmu pienākumu vērtēt parādnieka kredītspēju.
Otrkārt, ne visām fiziskām personām to parādsaistību apmērs sasniedz Maksātnespējas likumā noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes zemāko slieksni (5000 euro). Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka parādsaistības mazākā apmērā atsevišķām sabiedrības grupām nerada būtisku slogu un fiziskai personai nebūtu nodrošināma iespēja tās risināt formālas kolektīvās procedūras ceļā.
Treškārt, būtiski uzsvērt, ka likumprojektā, atšķirībā no, piemēram, Maksātnespējas likuma 5. panta, nav uzsvars uz kreditoru kopuma interešu aizsardzību. Minētajā Maksātnespējas likuma normā ietverts fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis, kas citastarp paredz arī kreditoru kopuma interešu aizsardzību kā vienu no šī procesa pamatmērķiem. Tomēr kā norādīts jau iepriekš, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir vērsta uz sociāla atbalsta sniegšanu personām, kuru sociālais un ekonomiskais stāvoklis tām objektīvi liedz iespēju pat mēģināt risināt savas finanšu grūtības, lai tās nebūtu spiestas dzīvot par līdzekļiem, kas nesasniedz iztikas minimumu.
Ievērojot minēto, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mērķis (likumprojekta 3. pants) ir dot iespēju fiziskai personai, kuras aktīvi un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotai no noteiktām parādsaistībām, vienlaikus sniedzot iespēju stiprināt finanšu pratību.
Ņemot vērā būtisko slogu uz kreditoru interesēm, likumprojektā ietverts noteikums, ka katra fiziskā persona paredzēto mehānismu ir tiesīga izmantot tikai vienu reizi. Minētais nosacījums attiecas kā uz gadījumiem, kad beigās ir fiziskai personai pozitīvs iznākums, tā arī uz gadījumiem, kad tā nesaņem atbrīvojumu no parādsaistībām vai atbrīvojums vēlāk atcelts. Norādāms, ka, ja zvērināts notārs jau sākotnēji saskata šķēršļus fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām un atgriež atpakaļ pieteikumu iesniedzējam, uzskatāms, fiziskā persona nav izmantojusi savu iespēju un tā ir tiesīga iesniegt pieteikumu atkārtoti.
Arī fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām gadījumā ir būtiski definēt piemērojamos principus (likumprojekta 4. pants) – atklātības principu, labticības principu un nenovēršamas atbildības principu.
Viens no principiem, kas jāņem vērā, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām, ir atklātības princips. Proti, lai nodrošinātu, ka parādnieks sniedz pilnvērtīgu un vispusīgu informāciju iesaistītajām personām, likumā ietverts atklātības princips, vienlaikus paredzot neizpaužamas informācijas aizsardzību. Savukārt likumprojektā ietvertais labticības princips paredz, ka tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā, kā arī izvairoties no netaisnīgas iedzīvošanās. Abus minētos principus pastiprina nenovēršamas atbildības princips, kas nodrošina, ka iesaistītās personas sniedz tikai patiesu informāciju. Par apzināti nepatiesa pieteikuma iesniegšanu un par zināmu faktu un lietas apstākļu apzinātu noklusēšanu iesaistītās personas ir saucamas pie kriminālatbildības.
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekta (likumprojekta 5. pants) definēšanai par pamatu ņemts Maksātnespējas likuma 127. pantā definētais fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts.
Tomēr likumprojektā ir iekļauta detalizētāka fiziskās personas piesaiste Latvijas Republikai – proti:
fiziskā persona pēdējos divpadsmit mēnešus ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs vai
tai pēdējos divpadsmit mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijas Republikā, ja tā saņem sociālos maksājumus no Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Kā arī definēts kritērijs par fiziskās personas vidējo ienākumu apmēru noteiktā laika periodā – vidējie ienākumi mēnesī (neskaitot tās summas, uz kurām atbilstoši Civilprocesa likumam nevar vērst piedziņu) pēdējo divpadsmit mēnešu laikā nesasniedza valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām iesniegšanas dienā. Attiecībā uz personas vidējiem ienākumiem gan būtu atzīmējams, ka tie ir visi personas gūtie ienākumi – gan ar nodokli apliekamie, gan ar nodokli neapliekamie ienākumi.
Tāpat no iespējamo fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjektu loka izslēgtas tādas fiziskās personas, kurām ir nodrošinātie kreditori (kreditori, kuru prasījumu tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), kā arī tādas fiziskās personas, kurām pastāv ārvalstu elements jeb ir parādsaistības vai aktīvi ārpus Latvijas Republikas. Turklāt, lai persona kvalificētos minētajam procesam, tai pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būtu jābūt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam.
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pazīmes (likumprojekta 6. pants) veido divi kritēriji:
1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums;
2) parādsaistību apmērs pārsniedz 2000 euro, bet nepārsniedz 5000 euro.
Pirmais kritērijs detalizēti skaidrots iepriekš, aprakstot likumprojekta 2. pantu.
Savukārt par otro kritēriju jāuzsver, ka maksimālais slieksnis salāgots ar Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskās personas maksātnespējas procesa minimālo slieksni.
Vienlaikus likumprojekta 6. pantā iekļautas tās parādsaistības, kuras būtu iekļaujamas pieteikumā un no kurām potenciāli parādnieku varētu arī atbrīvot.
Likumprojektā iekļauti fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām piemērošanas ierobežojumi (likumprojekta 7. pants), kuru esamība liedz fiziskai personai piekļuvi likumprojektā ietvertajam mehānismam pat tad, ja persona atbilst fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekta kritērijiem (likumprojekta 5. pants) un tai pastāv nepieciešamās pazīmes (likumprojekta 6. pants).
Kā norādīts jau iepriekš, komentējot likumprojekta 3. pantu, likumprojektā ietverto mehānismu fiziskā persona ir tiesīga izmantot tikai vienu reizi, ņemot vērā būtisko slogu uz kreditoru interesēm.
Likumprojekta 7. pantā papildus iekļauts ierobežojums, ka uz fizisko personu attiecināmi Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktie ierobežojumi, lai atturētu fiziskās personas no fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām izmantošanas, lai negodprātīgi izvairītos no saistību izpildes.
Pašas fiziskās personas, tās kreditoru, kā arī trešo personu interešu aizsardzībai būtiski ir nodrošināt fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāti (likumprojekta 8. pants).
Ar Maksātnespējas likuma 12. pantu ir noteikts maksātnespējas reģistra darbības pamats. Maksātnespējas reģistrs ir daļa no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas (valsts informācijas sistēma) un tās pārzinis un turētājs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Neietekmējot Maksātnespējas likuma 12. pantā noteikto, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mērķis ir pietiekami līdzīgs Maksātnespējas likuma 3., 4. un 5. pantā noteiktajiem procesu mērķiem, lai arī fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāti nodrošinātu, izmantojot maksātnespējas reģistru. Turklāt tādējādi informācija par formālām procedūrām personas finanšu grūtību risināšanai būs pieejama vienuviet, līdz ar to samazinot administratīvo slogu kreditoriem un sadarbības partneriem kopumā.
Lai sasniegtu ziņu publicēšanas mērķi, ir pietiekami publicēt ziņas par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pamata notikumiem – par pašu parādnieku, datumu, kad pieņemts pieteikums, tā izskatīšanas rezultātu, kā arī nepieciešamības gadījumā, publicējot ziņas par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas faktu.
Ziņu publiska pieejamība ikvienai personai bez autorizācijas (nenodrošinot lietotāja atpazīšanu) fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām norises nolūkos ir samērīga un nepieciešama no dienas, kad izdarīts ieraksts par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma pieņemšanu, līdz dienai, kad izdarīts ieraksts par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma izskatīšanas rezultātu.
Ziņu publiska pieejamība laikā, kad jautājums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām vēl nav atrisināts, galvenokārt nodrošina informācijas pieejamību kreditoriem, kuru intereses fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām varētu būtiski ietekmēt parādniekam pozitīva iznākuma rezultātā. Vienlaikus, ziņu publicēšana aktīvajā periodā sniedz aizsardzību pašam parādniekam, tā kā likumprojekta 11. pantā paredzēts t.s. moratorija periods.
Tomēr kreditoru un esošo vai potenciālo sadarbības partneru interešu aizsardzības nolūkos ir samērīgi publicēt ziņas par fiziskās personas atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no parādsaistībām arī tad, kad jau ir pieņemts gala risinājums. Ziņu publiska pieejamība kreditoriem sniedz lielāku garantu, ka atbrīvošanas gadījumā fiziskā persona pildīs tai noteiktos pienākumus un ievēros tai noteiktos ierobežojumus (likumprojekta 16. pants). Savukārt esošajiem vai potenciālajiem sadarbības partneriem tas sniedz iespēju izvērtēt konkrētās fiziskās personas maksātspēju.
Vienlaikus ziņu publicēšanai pēc rezultāta (neatkarīgi no tā, vai tas ir pozitīvs konkrētajai fiziskai personai) sasniegšanas ir nosakāms tāds termiņš, kas saprātīgi sabalansē ietekmēto personu intereses.
Likumprojekta 8. panta trešajā daļā ziņu publicēšanai pēc tam, kad ir izlemts jautājums par parādnieka iesniegto pieteikumu, paredzēti dažādi termiņi, ko nosaka pēc fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām apstākļiem:
divi gadi pēc ieraksta par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma izskatīšanas rezultātu izdarīšanas dienas, ja fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikums apmierināts,– termiņš noteikts, ievērojot likumprojekta 16. pantā noteiktos pienākumus un ierobežojumus;
vienu gadu pēc ieraksta par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma izskatīšanas rezultātu izdarīšanas dienas, ja fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikums noraidīts,– termiņš noteikts, lai nodrošinātu iespēju kreditoram, no kura prasījuma fiziskā persona vēlējās tikt atbrīvota, konstatēt, ka atbrīvošana nav notikusi. Konstatēšanai ir izšķiroša un būtiska nozīme fiziskās personas (parādnieka) pasivitātes gadījumā, tā kā likumprojekts paredz kreditora tiesības saņemt tās summas, kas tam būtu pienākušās laikā, kamēr tika izskatīts pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām;
ja attiecināms, divus gadus pēc ieraksta par datumu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu, izdarīšanas dienas,– līdzīgi kā gadījumā, ja fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikums noraidīts, arī šajā gadījumā ziņu publiska pieejamība paredzēta kreditoru interešu aizsardzībai fiziskās personas (parādnieka) pasivitātes gadījumā. Tomēr fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas gadījumā ir nosakāms ilgāks ziņu publicēšanas laiks, tā kā kreditoriem, no kuru prasījumiem fiziskā persona tika atbrīvota, nav saprātīga pamata regulāri pārbaudīt maksātnespējas reģistra ierakstus kā tas ir pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām izskatīšanas laikā.
Savukārt ziņu glabāšana maksātnespējas reģistrā paredzēta līdz brīdim, kad konstatēts, ka fiziskā persona ir mirusi. Likumprojekta 3. panta otrajā daļā un 7. panta 1. punktā nostiprināts nosacījums, ka fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mehānisms ir izmantojams tikai vienu reizi, ņemot vērā jau iepriekš aprakstīto būtisko ietekmi uz kreditoru interesēm.
Turklāt pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšana ir piesaistīta teritorialitātei. Ņemot vērā, ka fiziskai personai šā likumprojekta ietvaros nav aizliegts mainīt tās dzīvesvietu, tādējādi mainot arī iespējamo piekritību. Tādējādi ir nepieciešams centralizēti nodrošināt ziņu par mehānisma izmantošanu saglabāšanu. Kā norādīts jau iepriekš, ziņas par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām norises pamata jautājumiem ir iekļaujamas maksātnespējas reģistrā.
Ja ziņas par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām netiktu glabātas līdz brīdim, kad tiek konstatēts, ka fiziskā persona ir mirusi, palielinās fiziskās personas negodprātīgas rīcības risks, kā rezultātā var tikt nodarīts kaitējums kreditoru interesēm.
Sasaistē ar likumprojekta 6. panta pirmajā daļā noteiktajām fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pazīmēm, likumprojektā paredzētas noteiktas prasības fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikumam (turpmāk – pieteikums) un tā iesniegšanai (likumprojekta 9. pants un pielikums).
Likumprojektā paredzēts, ka pieteikumu iesniedz zvērinātam notāram pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas. Zvērinātu notāru iesaiste ir efektīvs risinājums ne tikai to reģionalitātes un tādējādi pieejamības dēļ, bet arī tamdēļ, ka zvērinātu notāru institūts jau šobrīd pilda zināmas pirmstiesas institūcijas funkcijas, lielā mērā atslogojot tiesas resursu. Jāatzīmē, ka zvērināti notāri jau šobrīd ir pirmstiesas institūcija gan mantojuma, gan laulības lietās, kurās nepastāv strīds par tiesiskajām attiecībām. Tāpat arī sociālā dienesta iesaiste procesā pēc parādnieka atbrīvošanas teorētiski nemainītu jau ierasto noteiktās kategorijas personu komunikāciju ar institūciju, jo šā likumprojekta mērķgrupa ir tādas fiziskās personas, kurām Maksātnespējas likumā noteiktais fiziskās personas maksātnespējas process nav pieejamos to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ. Pēdējā apsvēruma rezultātā fiziskai personai tās atbrīvošanas no parādsaistībām gadījumā likumprojektā ir paredzēti pienākumi, kas veicinātu ne tikai tās finansiālās situācijas uzlabošanos, bet arī (aktīvāku) iesaistīšanos ekonomiskajā vidē, atjaunojot vai uzsākot darba tiesiskās attiecībās vai patstāvīgu saimniecisko darbību.
Pieteikuma sagatavošanai obligāti izmantojama likumprojekta pielikumā esošā veidlapa, kurā uzskatāmi ietvertas norādāmās ziņas. Veidlapas izmantošana nodrošinās ne tikai vieglāku, bet arī kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku pieteikuma sagatavošanu atšķirībā no, piemēram, pieteikuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kas, neraugoties uz Civilprocesa likumā noteiktām konkrētām satura prasībām, ir brīvā formā gatavojams pieteikums.
Veidlapā paredzēts šāds saturs:
- fizisko personu identificējoša informācija – vārds, uzvārds un personas kods;
- fiziskās personas kontaktinformācija;
- finanšu grūtību iemeslu izskaidrojums;
- detalizēta informācija par parādsaistībām;
- apliecinājums par atbilstību likumprojektā noteiktajām prasībām un ierobežojumiem – ne tikai atbilstība likumprojekta 5. panta pirmajā daļā noteiktajām subjekta pazīmēm, bet arī apliecinājums par ierobežojumu (likumprojekta 5. panta trešā daļa un 7. pants) neesamību.
Lai pārliecinātos par pieteikumā norādīto ziņu patiesumu, pieteikumam pievienojami dokumenti, kas pamato tajā norādītos apstākļus (piemēram, parādsaistības pamatojošo dokumentu kopijas).
Papildus paredzēts, ka maksājumus, kas nepieciešami procesa norises nodrošināšanai (zvērināta notāra takse un valsts nodeva par notariālo darbību izpildi) fiziskā persona iemaksās reizē ar pieteikuma iesniegšanu. Lai nodrošinātu, ka šis process ir pieejams mērķauditorijai izmaksas monetārā ziņā sastāda šobrīd jau noteikto valsts nodevu par notariālo darbību izpildi 3,56 euro un nosakāmo zvērināta notāra taksi par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšanu 100 euro apmērā.
Tā kā likumprojektā ietvertais mehānisms izmantojams tikai vienu reizi, būtu nesamērīgi liegt atsaukt pieteikumu. Tomēr, ņemot vērā būtisko ietekmi uz kreditoru interesēm, ir nepieciešams noteikt brīdi, kad pieteikums vairs nav atsaucams. Ņemot vērā likumprojekta 11. pantā noteiktās pieteikuma pieņemšanas sekas, pieteikumu drīkst atsaukt līdz brīdim, kad šīs sekas iestājas.
Papildus, likumprojekta 9. pantā iekļautas zvērināta notāra tiesības fiziskai personai sniegt atbalstu pieteikuma sagatavošanā.
Likumprojektā paredzētā pieteikuma pieņemšanas kārtība (likumprojekta 10. pants) noteikta tādējādi, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no ilgstošas pieteikuma izskatīšanas un tādējādi kreditoru interešu aizskaršanas, ja jau sākotnēji un acīmredzami ir skaidrs, ka fiziskā persona nesaņems atbrīvojumu. Sākotnējā pieteikuma izvērtēšana noteikta vispārīga, lai nesamērīgi nesarežģītu un nepaildzinātu tā pieņemšanu. Turklāt, sākotnējas neatbilstības gadījumā fiziskai personai nevajadzētu iestāties negatīvām sekām (liegumam atkārtoti lūgt atbrīvošanu no parādsaistībām), tā kā pieteikuma iesniegšana pati par sevi nerada negatīvas sekas kreditoriem.
Tomēr, ja pieteikums pieņemts, tad ir nosakāmas pieteikuma pieņemšanas sekas (likumprojekta 11. pants). Tās ir noteiktas ziņu par pieteikuma pieņemšanu nodošanai iesaistītajiem subjektiem, parādnieka aizsardzībai un pienākumiem, kā arī kreditoru tiesību īstenošanai.
Pēc pieteikuma pieņemšanas zvērināts notārs informē tos subjektus, kurus tieši skar šis pieteikums – parādnieku (iestājas pienākums apgūt finanšu pratības kursus), norādītos kreditorus (rodas tiesības izteikt iebildumus) un Nodarbinātības valsts aģentūru (rodas pienākums nodrošināt finanšu pratības kursu apguvi). Tāpat ziņas par pieteikuma pieņemšanu tiek nodotas arī atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā (lai nodrošinātu likumprojekta 8. pantā noteikto fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāti), kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, ja parādnieks pieteikumā norādījis, ka saistībā ar kādu no parādsaistībām ir ievesta izpildu lieta pret parādnieku (lai nodrošinātu efektīvu informācijas nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuriem ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredzēts pienākums šādā gadījumā apturēt izpildu lietu).
Turklāt pēc pieteikuma pieņemšanas parādniekam tiek dots "atelpas brīdis" finansiālā izpratnē viņa pienākumu izpildei. Proti, līdz pieteikuma izskatīšanai parādniekam nav jāveic kārtējie maksājumi par pieteikumā norādītajām parādsaistībām, kā arī attiecībā uz pieteikumā norādītajām parādsaistībām tiek apturēts vairāku maksājumu pieaugums. Vienlaikus parādniekam ir liegts uzņemties jaunas saistības, lai tādējādi nepasliktinātu parādnieka finansiālo stāvokli. Tomēr, lai parādniekam neradītu maldīgu priekšstatu, ka finanšu pratības kursu apguve ir vienīgais pienākums, likumā skaidri noteikts pienākums aktīvi sadarboties un sniegt informāciju iesaistītajām personām, ja saņemts attiecīgs pieprasījums.
Papildus likumprojektā paredzēta iespēja noteiktu laika periodu precizēt pieteikumā norādītās parādsaistības, vienlaikus gan ievērojot likumprojekta 6. pantā noteikto, gan arī ņemot vērā kreditoru izteiktos iebildumus. Informācija ir jāsniedz arī kreditoram, kura prasījums iekļauts pieteikumā, lai tas varētu sniegt savus iebildumus, ja tādi ir. Lai nodrošinātu, ka šāds kreditors nenonāk nesamērīgi nelabvēlīgākā stāvoklī, parādnieka iespēja veikt precizējumus ierobežota ar divu mēnešu termiņu.
Tāpat norādāms, ka pēc pieteikuma pieņemšanas, tiesības ar to iepazīties un izteikt iebildumus ir paredzētas jebkuram kreditoram – gan pieteikumā norādītajiem, gan nenorādītajiem kreditoriem. Tādējādi ar kreditoru iespēju aktīvi līdzdarboties nodrošināta iespēja savlaicīgi konstatēt šķēršļus fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām.
Viena no būtiskākajām sadaļām šajā likumprojektā ietvertajā mehānismā ir finanšu pratības kursu (likumprojekta 12. pants) apguves pienākums.
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2014–2020 jēdziens "finanšu pratība" skaidrots šādi: "Finanšu pratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas personai ļauj izprast un sekmīgi organizēt savu finanšu pārvaldīšanu un pieņemt pārdomātus lēmumus par dažādu finanšu pakalpojumu izvēli un to izmantošanu, nodrošinot savu privāto finansiālo stabilitāti un ilgtspēju. Finansiāli protošam cilvēkam ir zināšanas par finansēm un ekonomiku un viņš spēj šīs zināšanas izmantot savas turpmākās labklājības veicināšanai un finansiālai izaugsmei, lai sasniegtu savus privātos finansiālos mērķus."
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā finanšu izglītības tīkla (INFE) 2015. gada starptautiskā pētījumā par pieaugušo finanšu pratības kompetencēm citastarp vērtēta arī situācija Latvijā. Pētījumā ietvaros secināts, ka kopējais finanšu pratības līmenis Latvijā ir relatīvi zems (vidēji 13,7 punkti no 21 punkta; Latvijai – 13,3 punkti). Dažkārt pie vainas ir zināšanu trūkums, bet dažkārt - personas uzvedība. Latvija pētījuma atsevišķās kategorijās tika atzīta par tādu, kurā finanšu pratības līmenis ir augsts, tomēr kopējais novērtējums bija nedaudz zem vidējā personu uzvedības (praktiskās rīcības) dēļ.
Līdzīgi 2017. gada nogalē, veicot aptaujas internetā un būtisku nozīmi piešķirot finanšu psiholoģijai, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija sadarbībā ar Biznesa augstskolas "Turība" Komunikācijas fakultāti un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS" izstrādāja pētījumu "Nauda un cilvēks. Latvijas iedzīvotāju rīcība ar savu naudu". Pētījuma rezultātā izveidoti pieci cilvēku psiholoģiskie tipi pēc attieksmes pret naudu. Šie profili skaidri norāda, ka psiholoģiskās iezīmes būtiski ietekmē to, vai un cik ļoti apzinīgi cilvēki attiecas pret viņu finanšu resursiem un saistībām – sākot ar tādiem cilvēku tipiem, kuru finansiālā situācija ļauj brīvi un efektīvi risināt neparedzamas grūtības, līdz pat tādiem cilvēku tipiem, kuriem grūtības sagādā arī plānotu saistību izpilde, neesot ārējiem objektīviem faktoriem.
Nav šaubu, ka personas uzvedību, tās nevēlēšanos mainīties pašai vai mainīt tās apstākļus, nav iespējams mainīt pēkšņi un pilnībā. Tas ir visas sabiedrības izglītošanas jautājums. Tomēr likumprojektā ietvertā mehānisma ietvaros ir paredzēts pievērsties galvenokārt finanšu zināšanu līmeņa uzlabošanai.
Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā klientiem e-pakalpojumu – elektroniskās apmācības moduli "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība". Pakalpojuma elektroniskais raksturs maksimāli samazina slogu parādniekiem, tā kā kursus iespējams apgūt attālināti.
Elektroniskās apmācības modulis "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība" ietver četras sadaļas: "Nauda un darījumi", "Privāto finanšu plānošana", "Finanšu un ekonomiskā vide. Nodokļi" un "Valsts un sociālais budžets, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbība valstī". Mācību saturā iekļauts gan teorētiskais skaidrojums, gan audio un video materiāli, gan dialoga simulācijas, gan pašpārbaudes iespējas. E-apmācības modulis ir pieejams ikvienam Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē http://e-apmaciba.nva.gov.lv, apmācību var veikt, autentificējoties ar kādu no portālā "Latvija.lv" piedāvātajiem autentificēšanās veidiem.
2018. gada 9 mēnešos finanšu pratības apguvē, izmantojot elektroniskās apmācības moduli "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība", iesaistīti 14 370 Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji, no tiem 5353 apmācību jau veiksmīgi pabeiguši. Lai sekmīgi nokārtotu pārbaudes testu, jābūt vismaz 80 % pareizo atbilžu uz visiem jautājumiem.
Tādējādi, izvērtējot šobrīd jau pieejamās finanšu pratības apguves iespējas, secināts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra sniedz finanšu pratības kursu apguves pakalpojumu, kas būtu izmantojams šajā likumprojektā paredzētā mehānisma īstenošanai.
Likumprojektā ietvertā pieteikuma izskatīšanas kārtība (likumprojekta 13. pants).
Likumprojektā noteikta prasība, ka pieteikuma izvērtēšana jāuzsāk mēneša laikā pēc tam, kad ir beidzies termiņš, kurā fiziskai personai ir pienākums apgūt finanšu prasības kursus. Pieteikumu izvērtē zvērināts notārs.
Tā kā fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām rada būtisku interešu ierobežojumu kreditoriem un tādējādi aizskar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības, tad nav samērīgi fizisko personu atbrīvot no parādsaistībām bez padziļināta un pietiekama izvērtējuma. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants garantē personas tiesības uz īpašumu. Tajā pašā laikā minētā norma paredz iespēju šīs tiesības ierobežot, tomēr tādā gadījumā tas darāms tikai uz likuma pamata.
Notariālais akts ir publiski ticams, tas tiek ierakstīts aktu grāmatā un norakstu vienmēr var pārbaudīt, salīdzinot ar akta oriģinālu notāra aktu grāmatā. Notariālais akts ir publisks dokuments. Notariālais akts dod maksimālu tiesisko drošību dalībniekiem.
Tamdēļ, ja nav šķēršļu fiziskās personas atbrīvošanai, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām. Gadījumā, ja zvērināts notārs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktos pienākumus un nepastāv citi šķēršļi parādnieka atbrīvošanai no parādsaistībām, taču ir neatrisināti kreditoru iebildumi, kuru pamatā ir strīds par tiesībām, zvērināts notārs nosaka termiņu, ne garāku par vienu mēnesi, kādā kreditors var celt prasību tiesā, par prasības celšanu informējot zvērinātu notāru. Ja norādītajā termiņā prasība nav celta, zvērināts notārs izskata pieteikumu, balstoties uz tā rīcībā esošiem materiāliem.
Saskaņā ar saistītajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" iekļauto jauno 28.1 nodaļu, par zvērināta notāra rīcību, izpildot amata pienākumus, būs iespēja iesniegt sūdzību rajona (pilsētas) tiesai.
Ja zvērināts notārs fizisko personu ir atbrīvojis no parādsaistībām, tad iestājas fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām sekas (likumprojekta 15. pants). Lai nodrošinātu kreditoru un fiziskās personas interešu sabalansēšanu, likumprojektā noteikts, ka parādnieku atbrīvo tikai no tām parādsaistībām, kas norādītas pieteikumā.
Lai mazinātu fizisko personu vēlmi nelabticīgi izmantot likumprojektā paredzēto mehānismu, likumprojektā arīdzan paredzēts nosacījums, kas garantē, ka, nesaņemot atbrīvojumu no parādsaistībām, parādnieks negūst papildu labumu. Proti, ja parādnieku neatbrīvo no parādsaistībām, tad parādniekam ir pienākums veikt pieteikuma izskatīšanas gaitā neveiktos maksājumus.
Kā norādīts iepriekš, viens no likumprojekta mērķiem ir veicināt finanšu pratību un līdzdalību ekonomiskajā vidē. Tamdēļ ar parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām vien nav nepietiekami, lai nodrošinātu ieguvumu ilgtermiņā ne tikai pašam parādniekam, bet arī sabiedrībai kopumā. Tāpēc likumprojektā ietverti pienākumi un ierobežojumi, kas izriet no fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām (likumprojekta 16. pants).
Parādnieka disciplinēšanai kā viens no pienākumiem noteikts pienākums turpināt segt parādsaistības, no kurām fiziskā persona nav atbrīvota, un saistības. Tas izriet arī no citām likumprojekta normām, taču pienākums noteikts skaidri, lai nodrošinātu nepārprotamu izpratni par pienākuma esamību tiesību normu piemērotājiem, tai skaitā pašām fiziskām personām.
Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām pieejama arī tādām personām, kuras negūst ienākumus no darba tiesiskajām vai tām līdzvērtīgām attiecībām. Tomēr, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, visticamāk, būs īstermiņa risinājums fiziskās personas finanšu grūtībām, ja nemainīsies tās situācija ar ienākumiem.
Tamdēļ fiziskai personai noteikts pienākums noteiktu laiku regulāri ierasties sociālajā dienestā un informēt par tās veiktajām darbībām finansiālās situācijas uzlabošanai.
Tā paša iemesla dēļ fiziskai personai noteikts pienākums uzsākt darba tiesiskās vai tām līdzvērtīgas attiecības vai patstāvīgu saimniecisko darbību, ja fiziskā persona nesastāv darba tiesiskajās vai tām līdzvērtīgās attiecībās vai neveic patstāvīgu saimniecisko darbību un ja tas ir objektīvi iespējams. Likumprojektā apzināti lietots formulējums "darba tiesiskās vai tām līdzvērtīgas attiecības", lai neaprobežotu fizisko personu ar iespēju ienākumus gūt no darba tiesiskajām attiecībām, bet ļautu izmantot arī tādas iespējas kā valsts civildienestu vai militāro dienestu. Vienlaikus norādāms, ka pienākums papildināts ar atrunu, ka tas pildāms, ja objektīvi iespējams. Šāds papildinājums ietverts, lai neradītu nelabvēlīgus apstākļus tām fiziskām personām, kuras ienākumus no darba tiesiskajām vai tām pielīdzināmām attiecībām vai patstāvīgas saimnieciskās darbības nespēj veikt, piemēram, būtiska darbspēju zaudējuma gadījumā.
Likumprojektā arīdzan ietverts ierobežojums fiziskai personai pēc tās atbrīvošanas noteiktu laika posmu nodibināt jaunas saistības, kuru apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros. Ierobežojums noteikts, lai mazinātu risku, ka fiziskā persona nespēs norēķināties ar pārējiem kreditoriem jauno saistību dēļ. Ierobežojums noteikts, to piesaistot noteiktai naudas summai, lai izvairītos no fiziskās personas nesamērīgas "sodīšanas" par salīdzinoši nelielu saistību uzņemšanos.
Tāpat likumprojektā paredzēts mehānisms rīcībai, ja fiziskā persona nepilda tai noteiktos pienākumus un ierobežojumus – fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšana (likumprojekta 17. pants). Atcelšanas iespēja izmantojama, ja tiek konstatēts, ka fiziskā persona neievēro tai noteiktos pienākumus un ierobežojumus, tā viena gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir veikusi darbības, kas vērstas pretēji kreditoru kopuma interesēm, vai arī pieteikumā sniegtas nepatiesas ziņas. Likumprojektā noteikts, ka pieteikumu par atcelšanu izskata saistītajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" noteiktajā kārtībā.
Lai mazinātu kreditoru un citu subjektu iespējas nelabticīgi vai pat ļaunprātīgi izlietot tiem piešķirtās tiesības lūgt fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu, tiesību izlietošanai noteikts specifisks termiņš – saprātīgā termiņā pēc tam, kad kreditors, trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, vai sociālais dienests uzzinājis par pamatu šāda pieteikuma iesniegšanai, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām. Maksimālais termiņš, kādā var lūgt atcelšanu, salāgots ar parādnieka pienākumu un ierobežojumu izpildes termiņu. Tomēr, lai mazinātu negodprātīgos gadījumus, kad pieteikumu par atcelšanu iesniedz, tuvojoties šī termiņa beigām, kreditoram, trešajai personai, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, vai sociālajam dienestam netieši noteikts pienākums reaģēt laikus. Piemēram, ja mēnesi pirms beidzas termiņš lūgt atcelt atbrīvošanu tiesā vēršas kreditors, kura prasījums nebija iekļauts fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikumā, taču nedz minētā pieteikuma izskatīšanas laikā, nedz arī vairākus mēnešus pēc fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām, nav saņēmis tam pienākošos maksājumus, tad tiesai nebūtu jāapmierina šāds pieteikums par atbrīvošanas atcelšanu. Jēdziens "saprātīgā termiņā" lietots tamdēļ, lai dotu iespēju atcelšanas pieteikuma iesniedzējam un tiesai pielāgoties konkrētajiem apstākļiem un tamdēļ tas būtu izvērtējams katrā gadījumā individuāli.
Ja, izskatot pieteikumu, ar ko lūgts atcelt fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, tiesa ir lēmusi pieteikumu apmierināt, iestājas fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas sekas (likumprojekta 18. pants). Proti, tiek atjaunotas visas parādsaistības, kas bija spēkā pieteikuma, uz kā pamata fiziskā persona atbrīvota no parādsaistībām, iesniegšanas dienā. Šādas sekas paredzētas ne tikai kreditoru interešu aizsardzībai un sabalansēšanai ar fiziskās personas interesēm, bet arī, lai disciplinētu pašu fizisko personu. Viņas "pienākumi" pret sabiedrību kopumā nebeidzas tikai tamdēļ, ka viņa ir atbrīvota no parādsaistībām, jo mērķis arīdzan ir veicināt līdzdalību ekonomiskajā vidē. Turklāt godprātīgam parādniekam būtu jāizturas atbildīgi pret atlikušajiem kreditoriem un jārespektē tie sabiedrības pārstāvji, kuru intereses tika aizskartas, fizisko personu atbrīvojot no parādsaistībām.
Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu laika posmu likumprojektā ietvertā mehānisma praktiskai ieviešanai.
Jaunumi
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta otrā daļa līdz 2021. gada beigām (31. decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).
Parādnieka tiesību rokasgrāmatā” viegli saprotamā valodā izklāstīti juridiskie jautājumi, ko der zināt ikvienam, kuram ir grūtības atmaksāt parādus un kura parādu piedziņas lieta jau ir nonākusi zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā. Parādnieka tiesību rokasgrāmata ir pieejama šeit
Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 eiro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155. pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas. Protesta iesniedzējs par prioritāru izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi - kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības maksātnespējas procesa citu mērķi - dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju. Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155. panta normas interpretācijas gadījumā personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tiesības uz saistību dzēšanu tiek atņemtas pēc būtības. Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma tiesību normas, tajā skaitā 155. pantu, likumdevējs veidojis, ņemot vērā abus iepriekš minētos maksātnespējas procesa mērķus, samērodams kreditora un parādnieka tiesības. Maksātnespējas likuma 155. panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu, ņemot vērā parādnieka ienākumu apmēru, nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Vienlaikus Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kas paliek parādniekā rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi. Tāpat nav iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami. Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.
Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs laika posmā no 2021.gada 15.marta līdz 19.martam klientiem sniegs attālinātas juridiskās konsultācijas maksātnespējas jautājumos. Konsultācijas laikā Jums būs iespēja noskaidrot visu par maksātnespējas procesu, tā ilgumu un izmaksām saistīto informāciju. Tāpat būs iespēja uzzināt par ģimenes maksātnespējas iespējām. Konsultācijā tiks sniegta detalizēta informācija arī par dokumentiem, kas nepieciešami maksātnespējas procesa uzsākšanai. Ja Jūsu parādi ir vairāk kā 5000 *euro* un pārskatāmā nākotnē neredzat iespēju šos parādus atmaksāt, iespējams, tieši fiziskās personas maksātnespēja var situāciju atrisināt – Jūs pēc samērā īsa laika varat atgūt maksātspēju, lai vairs nebūtu jāsatraucas par kreditoru un tiesu izpildītāju aktivitātēm (zvaniem, vēstulēm, kontu apķīlāšanu utt.). Konsultācijas laiku lūdzam saskaņot līdz 2021.gada 12.martam , rakstot uz e-pastu lauris.klagiss@gmail.com.
Par trūcīgu atzīst tādu, kuram pēdējo triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro. Bet maznodrošinātās personas ienākumus katrā pašvaldībā vērtē atsevišķi. Piemēram, Rīgā mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro, izņemot, ja dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kuram vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 eiro. Parādu atlaišanas pieteikums parādniekam jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš atbrīvojumu no parādiem taisīs notariālā akta veidā. Bet pirms tam parādniekam būs pienākums apmeklēt īpašus finanšu izglītības kursus, kurus bez maksas rīkos Nodarbinātības valsts aģentūra. Likums paredz, ka parādu dzēšanas procedūras izdevumi jāsedz parādniekam pašam, viņa vietā valsts neko nemaksās. Par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu parādniekam būs jāmaksā zvērinātam notāram 100 eiro. Atbrīvošanu no parādiem varēs izmantot tikai vienu reizi. Juridiskās komisijas deputāti vienojās, ka priekšlikumi, lai sagatavotu likumprojektu trešajam lasījumam Saeimā, jāiesniedz līdz šā gada 5. martam. Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
Datu valsts inspekcija administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vērtēja, vai 2020.gadā SIA “Lursoft IT” veiktā datu apstrāde, publiskojot tīmekļa vietnē www.lursoft.lv personas datus saturošus dokumentus, ir atbilstoša 2020.gadā spēkā esošajam regulējumam. Inspekcija konstatēja, ka SIA “Lursoft IT” ir veikusi prettiesisku personas datu apstrādi, publiskojot, personas datus, kuri ir iekļauti Uzņēmumu reģistra reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā. 2020.gada 7.janvārī spēkā stājušies grozījumi likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” paredz, ka reģistrācijas lieta tiek sadalīta divās daļās publiskajā un nepubliskajā. Publiskās daļas dokumenti un līdz ar to arī personas dati ir publiski pieejami un tos var atkal izmantot, komersantam sniedzot pakalpojumus. Savukārt nepubliskās daļas dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija un šādas informācijas atkal izmantošana un publiskā pieejamībā ir aizliegta. Līdz ar to personas datu, kuri ir iekļauti juridiskās personas reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, publicēšanai un vispārīgai pieejamībai nav tiesiskā pamata atbilstoši Vispārīgās datu regulas noteikumiem. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka lietas ietvaros konstatētā prettiesiskā datu apstrāde attiecas uz tiem personas datiem, kas iekļauti reģistra nepubliskajā daļā iekļautajos - dokumentos. Lai arī SIA “Lursoft IT” informāciju no Uzņēmuma reģistra ieguva līdz normatīvā regulējuma izmaiņu spēkā stāšanās brīža, turpināt personas datu apstrādi, tai skaitā publicēšanu, ja tai zudis tiesiskais pamats (tai skaitā vēsturisko informāciju) nav atbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem. Lietas ietvaros Datu valsts inspekcija konstatēja, ka SIA “Lursoft IT”, neievērojot Maksātnespējas likumā noteikto termiņu, tīmekļa vietnes www.lursoft.lv Maksātnespējas reģistra datu bāzē publicēja informāciju par vēsturiskajiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem ilgāk, nekā vienu gadu pēc ieraksta par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu izdarīšanas dienas, t.i. timekļa vietnē www.lursoft.lv informācija par vēsturiskajiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem bija pieejama piecus gadus pēc ieraksta par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas izdarīšanas dienas. Datu valsts inspekcija skaidro, lai arī SIA “Lursoft IT” nav Maksātnespējas likuma 132.panta trešās daļas tiešais adresāts (Maksātnespēja reģistra pārzinis ir Uzņēmumu reģistrs), tam ir saistoša šīs tiesību normas būtība un tajā ietvertā likumdevēja interpretācija, vērtējot samērīgumu starp datu subjekta interesēm uz savu personas datu aizsardzību un kontroli pār saviem personas datiem un SIA “Lursoft IT” un to klientu interesi turpināt personas datu apstrādi bez jebkādiem ierobežojumiem. Administratīvais naudas sods 65 000 euro apmērā piemērots ņemot vērā, aizskarto datu subjektu skaitu, publicēto personas datu apjomu, kompānijas apgrozījuma apmēru, kā arī to, ka SIA “Lursoft IT” pēc Datu valsts inspekcijas saņemtajām norādēm neizbeidza un neierobežoja personas datu publicēšanu uz laiku, kamēr tiek noskaidrots, vai apstrāde ir atbilstoša normatīvajam regulējumam, t.i., par iespējamu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai neatbilstošu datu apstrādi, publicējot informāciju SIA “Lursoft IT” tīmekļa vietnē. Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
1. Līdz 2021. gada 1. martam kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. 2. Līdz 2021. gada 1. martam parādniekam (juridiskai personai) nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme , izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena. 3. Līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu. Līdz 2021. gada 30. jūnijam gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. 4. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai vai apstiprināts vai grozīts atbilstoši likuma " Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību " 35. panta pirmajai daļai vai šā panta pirmajai daļai un Covid-19 izraisītās krīzes sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, tad līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
Savukārt minimālais ikmēneša maksājums kreditoriem fiziskām personām būs 166,67 EUR (ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas). Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
Iespēja pasludināt fizisko personu maksātnespēju likumdošanā ir paredzēta jau kopš 2009. gada, tātad jau ilgāk, kā 10 gadus. Saskaņā ar maksātnespējas reģistra datiem, šo 10 gadu laikā fizisko personu maksātnespējas procesa lietas ir ierosinātas 10234 personām. No šīm lietām 7905 gadījumos ir izpildīts saistību dzēšanas plāns. 2019. gadā tika ierosinātas 1652 jaunas fizisko personu maksātnespējas lietas, un ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz ekonomiku un bezdarba paaugstināšanos, prognozējam, ka 2020. gadā pasludināto maksātnespēju skaits tikai palielināsies. Augstāk minētais liecina, ka fizisko personu maksātnespējas process ir efektīvs un nereti arī vienīgais veids, kā atjaunot maksātspēju, atrisināt gadiem ilgi krātos parādus un tikt vaļā no ātro kredītu devēju uzmācīgajiem zvaniem, atgādinājuma vēstulēm, kā arī parādnieku radinieku izspiegošanas.
Saeima 3.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus ārkārtējās situācijas laikā ieviest terminētas izmaiņas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes kavējumu jomā. Likuma grozījumos noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem veikšanas laika pārcelšanu pēc parādnieka motivēta pieteikuma. Šis nosacījums ir spēkā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām. Vienlaikus tiek pagarināts saistību dzēšanas procedūras termiņš par attiecīgo periodu. Saeima arī noteica, ka no 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos 6% gadā. Vienlaikus grozījumi nosaka no 12.marta līdz 1.jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, paredzot, ka šis laika posms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Ar Covid-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis pašlaik.