Tiesu prakse

Nepieļaujamība fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešajās izmaksās iekļaut administratīvo sodu

Nelabticīga rīcība fiziskās personas maksātnespējas procesā, neuzrādot galvojuma saistību līgumam, attiecībā uz kuru galvenais parādnieks pārtraucis pildīt saistības

Kreditoru vienlīdzības principam neatbilstošs saistību dzēšanas plāns

Šķēršļi saistību dzēšanas plāna apstiprināšanai, ja plāns iesniegts tiesai pirms parādnieks saņēmis kreditoru iebildumus par to

Ierobežojums gada laikā atkārtoti piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja pamats iepriekšējā maksātnespējas procesa izbeigšanai ir bijusi parādnieka prettiesiska rīcība

Kreditoru tiesības maksātnespējas procesā tikt informētiem par pieteikuma izskatīšanu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu

No Civilprocesa likuma 363.35 panta otrās daļas izriet kreditoru tiesības tikt informētiem par pieteikuma par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu izskatīšanu. Nepaziņošana par pieteikuma izskatīšanu atzīstama par būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu, jo var objektīvi liegt iespēju izmantot tiesības izteikt iebildumus par pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu un atbrīvošanu no atlikušajām saistībām.

Tiesas lēmuma par fiziskās personas saistību dzēšanu sekas

Maksātnespējas likumā lietotais termins „neizpildīto saistību dzēšana” ir jātulko kā „atbrīvošana no neizpildītajām saistībām”. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.panta trešo daļu pieņemtais tiesas lēmums neizbeidz saistību tiesību, uz kuras pamata parādsaistības ir radušās, līdz ar to šāds lēmums nenovērš nepilnīgi atdotā parāda esību, bet gan piešķir privilēģiju parādniekam nepildīt saistību parāda neatmaksātajā daļā, vienīgi viņam nodrošinot tiesisko aizsardzību pret kreditoru nākotnes prasījumiem.

Parādnieka pieteikuma par fiziskās personas bankrota procedūras un maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar kreditoru prasījumu neesību izskatīšana

Parādnieka ienākumu apmērs kā pamats saistību dzēšanas plāna termiņa noteikšanai

Maksātnespējas likuma 155.panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu (kas diferencējams, par pamatu ņemot likumā paredzēto kritēriju – parādnieka ienākumu apmēru), nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Minētā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētais saistību dzēšanas plāna termiņš ir nosakāms, secīgi piemērojot katru nākamo tiesību normas daļu gadījumā, ja nepastāv iepriekšējā daļā norādītie noteikumi.

Maksātnespējas likumā noteikto mērķu samērojamība

Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai gan uz parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām, gan finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildes veicināšanu un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu.

Ja personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tad tiesības uz atbrīvošanu no atlikušajām saistībām viņām tiktu atņemtas pēc būtības. (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Zemnieku saimniecības maksātnespējas procesa hronoloģiskā prioritāte

Parādnieka pienākums pašam personīgi izpildīt saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas likuma 148. panta trešajā daļā formulētos nosacījumus nav pamata interpretēt citādi, kā parādniekam noteiktu pienākumu saistības izpildīt pašam personīgi. Tādēļ saistību dzēšanas risinājums, kas paredz bankrota procedūras ietvaros maksājumus kreditora prasījumu segšanai pārlikt uz jebkuru trešo personu, neatbilst Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punktam.

Fiziskās personas atbrīvošana no saistībām, ja pieļauts nebūtisks saistību dzēšanas plāna pārkāpums

Lai piepildītos Maksātnespējas likuma 164. panta otras daļas sastāvs, parādnieka pārkāpumam ir jābūt būtiskam, t.i., tādam, kas radījis kreditoru interešu aizskārumu un būtiski ietekmē kreditora apstiprināta prasījuma apmierināšanas iespēju. Pārkāpuma būtiskuma jēdziens ir piepildāms katrā lieta individuāli, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus.

Tiesvedības apturēšana, ja viens no solidāriem parādniekiem ir maksātnespējīgs

Fiziskas personas maksātnespējas administrators kā šīs personas likumiskais pārstāvis prāvās, kas ierosinātas pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas

Apgrozības ātruma princips maksātnespējas procesā

Tiesas pienākums pārliecināties par parādnieka izredzēm tikt atbrīvotam no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām

Apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām.

Kreditoru tiesības tikt informētiem par pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā

Tiesas pienākums pārliecināties par fiziskās personas godprātību saistību dzēšanas plāna izpildē

Kreditoru prasījumu apmierināšana saistību dzēšanas procedūras laikā

Kreditoru prasījumu apmierināšanai saistību dzēšanas procedūras laikā novirzāms likumā noteiktais līdzekļu apmērs – viena trešdaļa no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu nomaksas

Saistību, kuru pamatā ir neatļauta darbība, dzēšanas nepieļaujamība fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtajā daļā (redakcijā spēkā līdz 2015.gada 1.martam) nostiprinātais vispārējais princips, ka fiziskās persona maksātnespējas procesā ne pie kādiem apstākļiem nevar atbrīvoties no saistībām, kuru pamatā ir neatļauta darbība vai uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, ir attiecināms arī uz šā likuma 73.panta pirmās un otrās daļas tvērumu fiziskās personas maksātnespējas procesā, un šādas saistības, kas zināmas parādniekam, nevar tikt dzēstas kā nepieteiktas.

Kaut arī jēdziens “neatļauta darbība” katru reizi no jauna ir piepildāms ar konkrētu saturu, kaitējuma atlīdzināšanas pienākums, kas nodibināts ar spriedumu krimināllietā, nešaubīgi ir atzīstams par saistību, kas cēlusies no neatļautas (noziedzīgas) darbības, un šādu saistību dzēšana nav saistāma ar Maksātnespējas likuma mērķi.

Pieteikuma atkārtota iesniegšana par maksātnespējas procesa pasludināšanu

Ja pieteikums par maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniegts atkārtoti par saistībām, par kurām tiesa jau ir lēmusi, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru parādnieka negodprātīgas rīcības dēļ, un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pieteikums nav pieņemams. Savukārt, gadījumā, ja fakts, ka pieteikums iesniegs atkārtoti, tiek konstatēts jau pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ierosinātais process ir jāizbeidz.

Administratora tiesību un pilnvaru termiņš

No Maksātnespējas likuma 137.panta 12.punkta un 25.panta 4.punktu izriet, ka pārstāvības tiesības administratoram piešķirtas tikai uz laiku, kamēr noris fiziskās personas maksātnespējas process. Tāpēc brīdī, kad tiek izbeigts maksātnespējas process, izbeidzas arī administratora pienākumi un pilnvaras un attiecīgi, zūd arī administratora tiesības prasīt naudas līdzekļu piedziņu no parādniekiem.

Galvinieka atbildība, ja galvenā parādnieka saistības dzēstas fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas process tiesā notiek sevišķās tiesāšanas, bet ne prasības kārtībā, tādēļ lēmums, ar kuru parādnieks atbrīvots no saistībām sakarā ar saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu (Maksātnespējas likuma 165. pants), nav uzskatāms par kreditora prasījuma noraidīšanu Civillikuma 1892. panta izpratnē. Līdz ar to parādnieka atbrīvošana no saistībām tā maksātnespējas procesā nav uzskatāma par galvenā parādnieka atsvabināšanu no saistībām Civillikuma 1710. un 1712. panta izpratnē.

Maksātnespējas saistību dzēšanas plāna grozīšanas priekšnoteikumi

Nodokļu parāds maksātnespējas procesā

Ar lietas vešanu saistīto izdevumu neatlīdzināšana atbildētājam prasības daļējas apmierināšanas gadījumā; prioritārā kārtībā veicamā pārbaude kasācijas instances tiesā

1. Atbildētājs nevar, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 44.pantu, prasīt pārnest izdevumus advokāta palīdzības samaksai uz prasītāju gadījumos, ja tiesa daļēji apmierinājusi prasību un piedzinusi kaut vai naudas izteiksmē pavisam niecīgu summu. Prasības daļēja apmierināšana apstiprina to, ka atbildētājs ir aizskāris prasītāja civilās tiesības un viņa vēršanās tiesā bijusi pamatota. Tas nozīmē, ka atbildētājs var lūgt atlīdzināt prasītājam ar lietas vešanu saistītos izdevumus tikai tad, ja prasība noraidīta.

2. Kasācijas instances tiesai, izskatot lietu kasācijas kārtībā, ir jāpārbauda, vai lietā pastāv apstākļi, kas ir pamats prasības atstāšanai bez izskatīšanas vai arī tiesvedības izbeigšanai. Turklāt pārsūdzētā sprieduma pārbaude šādā aspektā ir jāveic prioritārā kārtībā. Pārbaudīt sprieduma pareizību pēc būtības situācijā, kad pastāv kāds no Civilprocesa likuma 219. vai 223.pantā minētajiem pamatiem, nav mērķtiecīgi.

Galvinieka atbildība galvenā parādnieka – fiziskas personas – maksātnespējas procesā

Kreditora tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka, ja viņš nav bijis informēts par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku citā valstī

Ar Regulu Nr.1346/2000 ir noteikts Eiropas regulējums pārrobežu maksātnespējas procedūrām, kad parādniekam ir aktīvi vai kreditori vairāk nekā vienā dalībvalstī. Atbilstoši Regulas Nr.1346/2000 40.panta 1.punktam tiklīdz kādā dalībvalstī ir sākta maksātnespējas procedūra, šīs valsts tiesa, kurai ir piekritība, vai tās ieceltais likvidators nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs.

Maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kura nav tikusi informēta par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņa noteikšana maksātnespējas procesā

Parādnieka mantas jēdziena tvērums Maksātnespējas likuma izpratnē

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšana tiesā

Tiesa, lemjot par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu, pārbauda, vai Maksātnespējas likuma 155.panta prasībām un faktiskajiem apstākļiem atbilst saistību dzēšanas plānā noteiktais saistību dzēšanas termiņš un kreditoriem ik mēnesi izmaksājamo līdzekļu apmērs.

Individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģiskā prioritāte

Fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, kuru vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Turklāt likumdevējs maksātnespējas regulācijā kā hronoloģiski prioritāru ir noteicis tieši fiziskās personas – individuālā komersanta komerciālo statusu, kamdēļ vispirms ir jāiziet komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Šāds regulējums izriet no Maksātnespējas likuma 127.panta trešās daļas, 56.panta, 121.panta otrās daļas un 123.panta pirmās daļas noteikumu sistēmiskā iztulkojuma.

Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesā pieteikta kreditora prasījuma statuss

Maksātnespējas procesa administratora un tiesu izpildītāja darbību regulējuma atšķirības parādnieka mantas izsoles procesā

Civilprocesa likuma noteikumi par parādnieka mantas izsoli uz maksātnespējas procesa administratoru attiecas tiktāl, ciktāl viņš veic šo tiesu izpildītājam raksturīgo funkciju.

Iesniedzot pieteikumu par izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, maksātnespējas administrators darbojas kreditoru interesēs, tādēļ šo pieteikumu nav iemesla pielīdzināt sūdzībai, kas iesniegta Civilprocesa likuma 617.panta otrās daļas kārtībā.

Zemnieka saimniecības īpašnieka maksātnespējas process

Zemnieka saimniecības īpašnieks, kurš ir ierakstīts Uzņēmumu reģistrā un tādējādi nav Komerclikuma subjekts (Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 17.panta devītā daļa), nav uzskatāms par Maksātnespējas likuma 127.panta trešajā daļā minēto individuālo komersantu, tādēļ viņam piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process.

Ķīlas (hipotēkas) ņēmēja aizsardzības nosacījumi maksātnespējas procesā

Kaut arī Maksātnespējas likums tieši neparedz trešo personu, kura ir ķīlas (hipotēkas) ņēmēja, atzīšanu par nodrošināto kreditoru, tomēr, ņemot vērā Maksātnespējas procesa likuma 6.pantā noteikto tiesību saglabāšanas un kreditoru vienlīdzības principu, kā arī hipotēkas liettiesisko raksturu, tostarp Civillikuma 1286.pantā noteikto, ka ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnībā apmierināts kreditors, secināms, ka ķīlas ņēmējs saglabā tiesības uz prasījuma apmierināšanu no ieķīlātās lietas neatkarīgi no tā, vai ķīlas devējam ir pasludināts maksātnespējas process.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts

Ja fiziskā persona Komercreģistrā reģistrēta kā individuālais komersants, tā kļūst par speciālo komerctiesību subjektu, uz kuru nav attiecināms fiziskās personas maksātnespējas process.

Par nodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā

1. Nodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas un par nodrošinājumu kalpojošās mantas pārdošanas kārtība nosakāma maksātnespējas procesa ietvaros. Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā jāiekļauj par nodrošinājumu kalpojošā ieķīlātā manta (lieta). Nodrošinātais kreditors, ja viņš uzskata par nepamatotu mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā noteikto termiņu ieķīlātās mantas pārdošanai, pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas var pieprasīt tās pārdošanu citā laikā, vēršoties pie maksātnespējas administratora ar attiecīgu lūgumu par mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu plāna grozīšanu (Maksātnespējas likuma 158.panta otrā daļa redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim).

2. Izvērtējot mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, tiesai jānoskaidro, vai tas atbilst reālajai ekonomiskajai situācijai. Jebkurā plānā iespējams ietvert vienīgi prognozi par iespējamiem ieņēmumiem un izdevumiem no mantas pārdošanas, tāpēc mantas pārdošanas plānā var tikt ņemta vērā iespējamība, ka pirmajā izsolē īpašumus realizēt neizdosies un tiks organizēta atkārtota izsole (Maksātnespējas likuma 155.pants redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim).