maksatspeja

Neatbildīga kreditēšana pret mājas ķīlu: AS "West Kredit" saņem sodu par paviršu maksātspējas vērtēšanu

Mon, 05 Jan 2026 11:24:53 GMT

Nesen publicētais Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmums atklāj satraucošu praksi AS "West Kredit" darbībā. Uzņēmums, kas izsniedz kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu, ir saņēmis 50 000 EUR naudas sodu par to, ka sistemātiski nav ievērojis likuma prasības, izsniedzot aizdevumus cilvēkiem, kuri, iespējams, tos nespēj atmaksāt. Šis gadījums ir īpaši bīstams patērētājiem, jo runa ir nevis par "ātrajiem kredītiem" nelielās summās, bet gan par aizdevumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku. Kļūda šeit nozīmē ne tikai parādus, bet arī reālu risku zaudēt vienīgo mājokli. Pārbaudes laikā konstatēts, ka 38% no pārbaudītajām kredītlietām maksātspēja nebija vērtēta atbilstoši likumam. PTAC veiktā pārbaude atklāja vairākus kritiskus trūkumus veidā, kā "West Kredit" vērtēja klientus:

Nepilnīga datu pārbaude: Likums nosaka, ka kredītdevējam jāredz "kopbilde" par klienta saistībām. "West Kredit" ieguva datus tikai no viena biroja ("Crefo"), ignorējot "Kredītinformācijas Biroja" (KIB) datus. Rezultātā uzņēmums neredzēja citus būtiskus parādus, kas būtu lieguši kredīta izsniegšanu.

✔️ Ignorēti konta izraksti: Pat gadījumos, kad klienta bankas konta pārskatā bija skaidri redzami maksājumi citiem kreditoriem (piemēram, "Delfingroup", "Viziafinance"), "West Kredit" tos neņēma vērā, ja tie neparādījās viņu nepilnīgajās datubāzēs. Tika ignorētas pat aktīvas kredītkartes un kredītlīnijas.

✔️ Refinansēšanas lamatas: Izsniedzot kredītu citu parādu dzēšanai (refinansēšanai), uzņēmums bieži vien nepārliecinājās, vai vecie parādi tiešām ir dzēsti. Tas radīja risku, ka klients paliek gan ar veco, gan jauno parādu, nonākot vēl dziļākā "bedrē".

✔️ Kļūdas ar galvotājiem: Aprēķinos nepamatoti tika summēti aizņēmēja un galvinieka ienākumi, neņemot vērā galvinieka paša saistības, kas mākslīgi uzlaboja maksātspējas rādītājus.

✔️ Ja esat AS "West Kredit" klients vai apsverat aizņemšanos pret nekustamā īpašuma ķīlu, ņemiet vērā šos ieteikumus:

Pārbaudiet savu kredītvēsturi pats. Nepaļaujieties uz to, ka kredītdevējs visu pārbaudīs jūsu vietā. "West Kredit" gadījums pierāda, ka kredītdevējs var neredzēt visas jūsu saistības. Pirms aizņemšanās ieejiet manakreditvesture.lv (KIB) un crefo.lv , lai pārliecinātos, kādas saistības tur uzrādās.
Esiet godīgi par saviem izdevumiem. PTAC norāda, ka patērētāji bieži paši norāda mazākas saistības nekā realitātē. Ja jūs noklusējat citus kredītus un aizdevējs (kā šajā gadījumā) tos nepamana, jūs apmānāt sevi. Kredīts, ko nevarat atļauties, novedīs pie īpašuma izsoles. "West Kredit" gadījumā ķīla ir jūsu nekustamais īpašums.
Uzmanieties ar galvošanu. Ja tiekat lūgts kļūt par galvinieku, atcerieties, ka galvinieka ienākumus nedrīkst vienkārši pieskaitīt aizņēmējam. Jums ir savas saistības un sava dzīve. Nepareiza vērtēšana var novest pie tā, ka maksātnespējas gadījumā cietīsiet arī jūs.
Apsveriet fiziskās personas maksātnespējas iespējas. Maksātnespējas procesā kreditori bieži mēģina nepieļaut saistību dzēšanu, argumentējot, ka parādnieks ir bijis negodprātīgs vai vieglprātīgs, uzņemoties saistības, kuras nespēj pildīt. Jūs varat argumentēt, ka neesat maldinājis kreditoru. PTAC lēmums pierāda, ka AS "West Kredit" sistemātiski neieguva pietiekamu informāciju par klientu saistībām, jo izmantoja tikai viena kredītinformācijas biroja datus, ignorējot citus avotus. Ja profesionāls kredītdevējs, kura pienākums ir pārbaudīt maksātspēju, to nav izdarījis atbilstoši likumam, viņš nevar pārmest patērētājam (kurš ir vājākā puse) neapdomību.

Svarīgas atziņas fiziskās personas maksātnespējas procesā: Kas jāzina parādniekiem un kreditoriem?

Wed, 26 Nov 2025 07:21:48 GMT

Maksātnespējas tiesiskais regulējums pastāvīgi tiek skaidrots un precizēts, balstoties uz praksē gūtajām mācībām. Mūsu birojs ir apkopojis dažus būtiskus aspektus, kas jāņem vērā fiziskām personām, kuras plāno uzsākt vai jau atrodas maksātnespējas procesā, kā arī kreditoriem.

✔️ Ienākumi un uzkrājumi saistību dzēšanas procedūras laikā. Viena no biežākajām neskaidrībām skar to, kas tieši tiek uzskatīts par ienākumiem, no kuriem jāveic atskaitījumi kreditoriem (1/3 apmērā).

Ja parādnieks saņem stipendiju (piemēram, no pašvaldības studiju procesa atbalstam), tā netiek aizsargāta kā sociālais pabalsts. Stipendija ir ienākums, no kura saistību dzēšanas procedūras laikā ir jānovirza līdzekļi kreditoriem.

Ja valstī tiek celts minimālās algas apmērs, parādniekam nav obligāti jāgroza saistību dzēšanas plāns tiesā (lai nenoslogotu tiesas), taču maksājumi faktiski ir jāveic atbilstoši jaunajam apmēram. Parādniekam jānovirza kreditoriem 1/3 no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no aktuālās minimālās algas maksājuma brīdī.

Vai parādnieks drīkst veidot uzkrājumus no līdzekļiem, kas paliek viņa rīcībā pēc norēķināšanās ar kreditoriem? Jā, tiesiskais regulējums to neaizliedz. Tomēr, ja parādnieks veido nesamērīgi lielus uzkrājumus, vienlaikus maksājot kreditoriem tikai obligāto minimumu, to var vērtēt kā negodprātīgu rīcību un nevirzīšanos uz procesa mērķi – pēc iespējas pilnīgāku kreditoru apmierināšanu.

✔️ Parādnieka manta un tās aizsardzība. Bankrota procedūras laikā tiek realizēta parādnieka manta, taču pastāv būtiski izņēmumi un nianses:

Uzkrāto privāto pensijas kapitālu nevar novirzīt kreditoru prasījumu segšanai bankrota procedūras laikā. Uz to piedziņu var vērst tikai īpašos gadījumos, ja ar tiesas spriedumu krimināllietā konstatēts, ka persona nodarījusi zaudējumus.

Administrators nevar parādnieka vietā pieņemt mantojumu, jo tās ir personiskas tiesības. Tomēr apzināta mantojuma nepieņemšana vai novilcināšana, lai izvairītos no tā nonākšanas kreditoru rīcībā, var tikt vērtēta kā negodprātīga rīcība. Tas var novest pie procesa izbeigšanas bez saistību dzēšanas.

Ja parādnieks ir tikai darbinieks vai amatpersona biedrībā/uzņēmumā, šī uzņēmuma manta nav uzskatāma par parādnieka mantu un nav izmantojama viņa personīgo saistību segšanai.

✔️ Kreditoru prasījumi un to dzēšana

Saistību dzēšanas procedūras (ienākumu novirzīšanas) laikā parādniekam jāsedz pamatparāds. "Visas saistības" šajā posmā pamatā nozīmē galveno parādu. Blakus prasījumi (soda naudas, līgumsodi) parasti netiek segti šajā posmā, ja vien parādnieka ienākumi nav tik ievērojami, ka ļauj segt arī tos.

Ja kreditors nav iesniedzis savu prasījumu likumā noteiktajā termiņā (1 mēnesis, vai maksimāli 6 mēneši ar noilgumu), viņš zaudē prasījuma tiesības. Tas attiecas arī uz situāciju, ja tiesa izbeidz saistību dzēšanas procedūru, neatbrīvojot parādnieku no saistībām – nepieteiktie kreditori savas tiesības nevar atjaunot.

Uzturlīdzekļu prasījumiem ir personisks raksturs, tādēļ administrators tos nevar cedēt (pārdot) trešajām personām.

✔️ Procesa uzsākšana un norise

Maksātnespējas depozīts (divu minimālo mēnešalgu apmērā) ir jāiemaksā pilnā apmērā pirms pieteikuma iesniegšanas. Likums neparedz iespēju to maksāt pa daļām vai tikt atbrīvotam no šī maksājuma.

Lai gan likums neuzliek tiešu pienākumu administratoram vai tiesai nosūtīt paziņojumu darba devējam, informācija par maksātnespēju ir publiska Maksātnespējas reģistrā. Darba devējs šo informāciju var iegūt patstāvīgi.

✔️ Fiziskās personas maksātnespējas process prasa godprātīgu sadarbību un precīzu likuma normu ievērošanu. Svarīgi atcerēties, ka procesa mērķis ir ne tikai atbrīvošanās no parādiem, bet arī kreditoru interešu ievērošana. Slēpjot ienākumus (piemēram, stipendijas vai mantojumu) vai ļaunprātīgi neveicot maksājumus, parādnieks riskē nesaņemt atbrīvojumu no saistībām.

Uzņēmuma "sarkanās gaismas": Kad ir pēdējais brīdis rīkoties, lai izvairītos no maksātnespējas?

Wed, 22 Oct 2025 06:41:59 GMT

Ikviens uzņēmējs savā darbībā ir saskāries ar izaicinājumiem, taču ir brīži, kad finanšu grūtības no pārejošas problēmas sāk pārvērsties par eksistenciālu draudu biznesam. Ignorēt šos signālus jeb "sarkanās gaismas" ir bīstami, jo likumdošana paredz konkrētus valdes locekļu pienākumus un termiņus, kuru neievērošana var novest ne tikai pie uzņēmuma bankrota, bet arī pie personīgās atbildības. Savlaicīga un pareiza rīcība ir izšķiroša. Šajā rakstā mūsu komanda ir apkopojusi galvenās pazīmes, kas liecina par tuvojošos maksātnespēju, un piedāvā praktisku rīcības plānu, ieskaitot efektīvu alternatīvu – tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Atpazīsti "sarkanās gaismas": Pazīmes, kuras nedrīkst ignorēt. Finanšu grūtības reti rodas vienā dienā. Tās ir process, ko pavada vairāki brīdinājuma signāli. Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm savā uzņēmumā, ir laiks nekavējoties rīkoties:

Problēmas ar nodokļu nomaksu. Nespēja laikā samaksāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos nodokļus ir viena no nopietnākajām "sarkanajām gaismām". Tas ir skaidrs signāls, ka uzņēmuma naudas plūsma ir kritiski apgrūtināta.
Sistemātiski kavēti rēķini. Ja regulāri kavējat maksājumus piegādātājiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem vai citiem kreditoriem, tas norāda uz nespēju pildīt pamatotas saistības. Sākumā tie var būt dažu dienu kavējumi, kas pakāpeniski pāraug nedēļās un mēnešos.
Sadarbības partneru piesardzība. Piegādātāji sāk pieprasīt priekšapmaksu par precēm vai pakalpojumiem, kurus agrāk varējāt saņemt ar pēcapmaksu. Bankas atsakās piešķirt vai palielināt kredītlīniju. Šīs izmaiņas liecina, ka tirgus jau jūt jūsu uzņēmuma nestabilitāti.
Aizdevumi "ugunsgrēka dzēšanai". Naudas aizņemšanās, lai segtu algas, nomas maksu vai citus ikdienas operatīvos izdevumus, ir bīstama pazīme. Šādi aizdevumi nerisina problēmas cēloni, bet tikai uz laiku atliek neizbēgamo.
Negatīvs pašu kapitāls. Ja uzņēmuma bilancē saistības pārsniedz aktīvu vērtību, tas ir Komerclikumā definēts brīdinājuma signāls, kas prasa nekavējošu dalībnieku rīcību.
Atslēgas darbinieku aiziešana. Ja uzņēmumu sāk pamest vadošie darbinieki, tas bieži vien liecina par iekšēju nenoteiktību un ticības zudumu uzņēmuma nākotnei.

Pienākums rīkoties: Kad pulkstenis sāk tikšķēt? Maksātnespējas likums nosaka skaidru valdes pienākumu – ja uzņēmums ilgāk nekā divus mēnešus nespēj izpildīt savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš , valdei ir pienākums iesniegt tiesā uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu. Vilcināšanās iesniegt pieteikumu ir ne tikai likuma pārkāpums, bet arī rada personīgas atbildības risku valdes locekļiem par uzņēmumam un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem. Tāpēc, pamanot augstāk minētās pazīmes, ir jārīkojas nekavējoties.

Rīcības plāns: Soli pa solim no krīzes līdz risinājumam. Atzīt problēmu ir pirmais un grūtākais solis. Tālākā rīcība prasa stratēģisku un juridiski pārdomātu pieeju.

1. solis: Ātrais finanšu audits un sarunas ar kreditoriem.

Nekavējoties veiciet objektīvu uzņēmuma finanšu stāvokļa analīzi. Sagatavojiet aktuālo kreditoru sarakstu un parādu apmēru.
Uzsāciet atklātu dialogu ar lielākajiem kreditoriem (banku, VID, lielākajiem piegādātājiem). Bieži vien ir iespējams vienoties par parāda restrukturizāciju, maksājumu grafika izmaiņām vai citiem risinājumiem, ja kreditors redz jūsu vēlmi sadarboties un sakārtot situāciju.

2. solis: Tiesiskās aizsardzības process (TAP) – alternatīva maksātnespējai.

Ja vienoties ar kreditoru vairākumu neizdodas, bet uzņēmuma darbības pamatā ir dzīvotspējīgs biznesa modelis, efektīvs risinājums ir Tiesiskās aizsardzības process.

Kas ir TAP? Tas ir tiesas uzraudzībā īstenots pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot finansiālajās grūtībās nonākuša, bet potenciāli dzīvotspējīga uzņēmuma maksātspēju. Kā tas darbojas? Uzņēmums, saskaņojot ar kreditoru vairākumu, izstrādā un iesniedz tiesā TAP plānu, kurā paredz, kādā veidā un termiņos tiks segtas saistības. Tas var ietvert parāda pamatsummas samazināšanu, termiņu pagarināšanu vai citus pasākumus.

Galvenās priekšrocības:

Darbības turpināšana: Uzņēmums var turpināt saimniecisko darbību valdes vadībā.
Aizsardzība pret kreditoriem: Tiek apturēta tiesvedība, parādu piedziņa un nokavējuma procentu aprēķins.
Elpošanas telpa: Uzņēmums iegūst laiku (līdz pat četriem gadiem), lai reorganizētu darbu, stabilizētu naudas plūsmu un atgrieztos pie peļņas.

3. solis: Maksātnespējas process – ja glābt vairs nav iespējams. Ja ir skaidrs, ka uzņēmuma saimniecisko darbību atjaunot nav iespējams un parādi ievērojami pārsniedz aktīvu vērtību, valdei ir likumā noteiktais pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Godprātīga un savlaicīga rīcība šajā situācijā pasargās valdes locekļus no personīgās atbildības par novēlotu rīcību.Saskarties ar finanšu grūtībām ir smags pārbaudījums, taču tā nav pasaules mala. Izšķiroša ir spēja laikus atpazīt brīdinājuma signālus un rīkoties ātri, apdomīgi un profesionāli. Tiesiskās aizsardzības process ir spēcīgs instruments, kas ļauj pārvarēt krīzi un dot uzņēmumam otro elpu.

Ja atrodaties sarežģītā situācijā un nezināt, kuru ceļu izvēlēties, mūsu birojs ir gatavs sniegt profesionālu juridisko palīdzību. Sazinieties ar mums, lai atrastu labāko risinājumu tieši jūsu situācijai!

Galvinieka atbildība: Ko darīt, ja esmu galvojis par personu, kura kļuvusi maksātnespējīga?

Thu, 09 Oct 2025 06:20:02 GMT

Daudziem no mums ir nācies saskarties ar lūgumu kļūt par galvinieku kādam draugam, radiniekam vai biznesa partnerim. Tas šķiet cēls solis – palīdzēt otram sasniegt mērķus, vai tas būtu mājokļa iegāde vai uzņēmējdarbības uzsākšana. Tomēr, ko darīt, ja situācija mainās un persona, par kuru esat galvojis, saskaras ar finansiālām grūtībām un izsludina maksātnespēju? Šī ir ne tikai emocionāli smaga, bet arī juridiski sarežģīta situācija, kas daudziem galviniekiem rada nopietnas bažas par savu nākotni. Šajā rakstā aplūkosim galvinieka tiesības un pienākumus, kad parādnieks ir kļuvis maksātnespējīgs, kā arī sniegsim praktiskus padomus, kā rīkoties šādā situācijā.

Galvenais un sāpīgākais jautājums, kas nodarbina galviniekus – vai parādnieka maksātnespēja atbrīvo mani no saistībām? Atbilde diemžēl ir nē. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un tiesu praksi, galvenā parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšana un viņa atbrīvošana no parādsaistībām neizbeidz galvojuma līgumu. Tas nozīmē, ka kreditors (piemēram, banka) ir tiesīgs vērsties pie jums kā pie galvinieka un pieprasīt parāda atmaksu pilnā apmērā, kas nav tikusi segta parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros. Kreditoram nav jāgaida maksātnespējas procesa beigas, lai vērstos pret galvinieku – to var darīt jau no brīža, kad ir pasludināts parādnieka maksātnespējas process.

Lai gan situācija var šķist bezcerīga, galviniekam ir noteiktas tiesības, kuras ir svarīgi zināt un izmantot:

Tiesības pieprasīt informāciju: Jums ir tiesības saņemt no kreditora pilnu informāciju par parāda apmēru, tajā skaitā pamatsummu, procentus un līgumsodus.
Tiesības celt iebildumus: Jums ir tiesības celt tādus pašus iebildumus pret kreditora prasījumu, kādus būtu varējis celt galvenais parādnieks. Piemēram, ja ir iestājies noilgums vai ja kreditors ir rīkojies negodprātīgi.
Regresa prasība: Ja esat samaksājis parādu kreditoram, jums rodas regresa prasības tiesības pret galveno parādnieku. Tas nozīmē, ka jūs varat pieprasīt, lai parādnieks jums atmaksā samaksāto summu.

Vai galvinieks var pieteikt savas pretenzijas maksātnespējas procesā? Jā, galviniekam ir tiesības pieteikt savu kreditora prasījumu galvenā parādnieka maksātnespējas procesā. To var darīt divos gadījumos:

Ja kreditors jau ir vērsies pie jums ar prasību par parāda samaksu. Šādā gadījumā jūs varat pieteikt savu prasījumu parādnieka maksātnespējas procesā kā nosacītu kreditora prasījumu.
Ja esat jau samaksājis parādu kreditoram. Šādā gadījumā jūs kļūstat par pilntiesīgu kreditoru parādnieka maksātnespējas procesā un varat pieteikt savu prasījumu, lai atgūtu samaksāto naudu.

Tomēr ir svarīgi būt reālistiskiem – bieži vien fiziskās personas maksātnespējas procesā atgūt parādu ir ļoti grūti vai pat neiespējami, jo parādnieka mantas nepietiek, lai segtu visus kreditoru prasījumus. Nenodrošinātie kreditori, kuru kategorijā parasti nonāk arī galvinieki, saņem savu daļu tikai pēc tam, kad ir apmierināti nodrošināto kreditoru (piemēram, hipotekāro kreditoru) prasījumi.

Vai galviniekam pašam draud maksātnespēja? Šis ir viens no lielākajiem riskiem, ar ko saskaras galvinieks. Ja parāda summa ir ievērojama un jūsu finansiālais stāvoklis neļauj to segt, pastāv reāls risks, ka arī jums nāksies apsvērt fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu. Diemžēl, kā jau minēts iepriekš, tas ir vienīgais veids, kā likumīgi atbrīvoties no galvojuma saistībām , ja parādnieks ir kļuvis maksātnespējīgs.

Ko darīt? Praktiski ieteikumi:

Nekavējoties rīkojieties: Ja uzzināt, ka parādnieks ir nonācis finansiālās grūtībās vai ir uzsācis maksātnespējas procesu, negaidiet, kamēr kreditors vērsīsies pie jums. Sazinieties ar kreditoru un mēģiniet noskaidrot situāciju.
Meklējiet juridisko palīdzību: Šī ir sarežģīta juridiska situācija, tāpēc ir ļoti ieteicams konsultēties ar advokātu, kas specializējas maksātnespējas tiesībās. Advokāts palīdzēs jums izprast jūsu tiesības un pienākumus, izvērtēt situāciju un izstrādāt labāko rīcības plānu.
Izvērtējiet savas finansiālās iespējas: Godīgi novērtējiet savu spēju atmaksāt parādu. Ja redzat, ka tas nav iespējams, savlaicīga maksātnespējas procesa uzsākšana var būt labākais risinājums, lai atbrīvotos no parādu sloga un sāktu jaunu finansiālo dzīvi.
Esiet piesardzīgi, pirms uzņematies galvojumu: Šī situācija ir mācība nākotnei. Pirms galvojat par kādu, rūpīgi izvērtējiet visus riskus un personas finansiālo stabilitāti. Atcerieties, ka galvojums ir nopietns finansiāls pienākums, nevis vienkārša formalitāte.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa riski Latvijā: Parādnieku biežākās kļūdas, kas noved pie procesa atteikuma vai izbeigšanas

Fri, 05 Sep 2025 06:08:38 GMT

I. Ievads: Jaunas iespējas un slēptie riski

Fiziskās personas maksātnespējas process ir sociāli tiesisks instruments, kas izstrādāts, lai risinātu sarežģītu un divpusēju uzdevumu. No vienas puses, tas sniedz iespēju godprātīgam, bet finansiālās grūtībās nonākušam parādniekam atbrīvoties no pārmērīga parādu sloga un atgriezties pilnvērtīgā ekonomiskajā apritē. No otras puses, procesam ir jānodrošina kreditoru interešu aizsardzība, cenšoties taisnīgi un maksimāli iespējamā apmērā apmierināt viņu leģitīmos prasījumus. Šis duālais mandāts rada būtisku spriedzi un nosaka parādniekam virkni stingru pienākumu, kuru neizpilde var novest pie negatīvām sekām.

Visa maksātnespējas procesa pamatā ir labas ticības princips (labas ticības princips). Tas ir nenogāžams stūrakmens, caur kura prizmu tiesa un maksātnespējas administrators vērtē katru parādnieka darbību vai bezdarbību – sākot no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz pat saistību dzēšanas procedūras noslēgumam. Šis princips transformē procesu no vienkāršas finanšu procedūras par juridisku mehānismu ar nozīmīgu ētisko un uzvedības komponenti. Lielākā daļa neveiksmju fiziskās personas maksātnespējas procesos – gan procesa ierosināšanas atteikuma, gan jau uzsākta procesa izbeigšanas gadījumā – nav saistītas tikai ar juridisko normu sarežģītību. To cēlonis visbiežāk ir parādnieka nespēja izprast un praktiski ievērot labas ticības principu, kā tas definēts likumā un nostiprināts tiesu praksē. Šīs kļūdas, kas bieži tiek pieļautas nezināšanas vai nepareiza padoma dēļ, ir novēršamas, ja tiek saņemta savlaicīga un kvalificēta juridiskā palīdzība.

Likums nosaka trīs gadu periodu pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas, kurā tiesa ir tiesīga un pat pienākums vērtēt parādnieka rīcību. Ja šajā periodā parādnieks ir veicis darbības, kas liecina par ļaunprātību, rupju neuzmanību vai negodprātību, tiesa procesu nepasludinās. Šis "atpakaļskata" periods darbojas kā de facto parādnieka rakstura un uzticamības pārbaude. Likumdevējs neuzdod tikai jautājumu: "Vai parādnieks šobrīd ir maksātnespējīgs?". Tas jautā arī: "Kā parādnieks nonāca līdz maksātnespējai, un kāda bija viņa rīcība šajā ceļā?". Tādējādi tiek mēģināts nošķirt "godīgus, bet neveiksmīgus" parādniekus no "stratēģiskiem nemaksātājiem". Biežākās darbības, kas noved pie atteikuma, ir:

Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana kreditoriem. Ja parādnieks, lai saņemtu kredītu vai izvairītos no tā atmaksas, ir sniedzis kreditoram apzināti nepatiesu informāciju par savu finansiālo stāvokli, tas tiek uzskatīts par fundamentālu labas ticības pārkāpumu.
Destruktīva vai neuzmanīga finanšu uzvedība. Saistību uzņemšanās, veicot darbības, kas kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums, vai arī rupjas neuzmanības rezultātā (piemēram, ievērojamas summas, kas zaudētas azartspēlēs vai spekulatīvos ieguldījumos, izmantojot aizņemtus līdzekļus).
Darījumi, kas kaitē kreditoru interesēm. Tādu darījumu slēgšana, kas samazina parādnieka mantu, piemēram, īpašuma pārdošana saistītām personām (radiniekiem, draugiem) par cenu, kas ir būtiski zemāka par tirgus vērtību, vai dāvinājumi, lai pasargātu mantu no maksātnespējas procesa.

Šo darbību aizliegums kā absolūts šķērslis procesa uzsākšanai nosaka priekšnoteikumu – pagātnes rīcībai ir jābūt godprātīgai. Tiesa šajā posmā darbojas ne tikai kā finanšu stāvokļa konstatētājs, bet arī kā parādnieka rīcības un piemērotības vērtētājs konkrētajam tiesiskās aizsardzības veidam. Tas nozīmē, ka visa parādnieka finanšu vēsture pēdējo trīs gadu laikā kļūst par izvērtēšanas objektu, padarot visaptverošu pirmspieteikuma juridisko analīzi par kritiski svarīgu.

Otrs būtisks iemesls atteikumam ir apzināti nepatiesu ziņu sniegšana pašā maksātnespējas pieteikumā. Šī ir tieša un tūlītēja negodprātības izpausme, kas grauj jebkādu uzticību parādniekam. Biežākās kļūdas ietver:

Visu kreditoru neuzskaitīšanu.
Aktīvu nenorādīšanu (piemēram, automašīna, kas reģistrēta uz laulātā vārda, bet faktiski ir parādnieka lietošanā; neliels zemes gabals; gaidāms mantojums).
Ienākumu avotu slēpšanu vai to apmēra samazināšanu.

Absolūtā prasība pēc precizitātes pieteikumā rada tā dēvēto "caurspīdīguma slazdu" nesagatavotiem parādniekiem. Mēģinājums noslēpt pat nelielu vai mazvērtīgu aktīvu var novest pie pilnīgas procesa neveiksmes, kas ir nesamērīgi bargs iznākums. Šeit atklājas kritiska cēloņsakarība: bailes zaudēt kādu mantas daļu noved pie tās slēpšanas, kas savukārt garantē procesa neveiksmi un visu aktīvu zaudēšanu. Sistēma ir veidota tā, lai sodītu par negodīgumu ar maksimālu bardzību, jo viss process balstās uz parādnieka brīvprātīgu un pilnīgu informācijas atklāšanu. Tas rada paradoksu: parādnieka mēģinājums pasargāt sevi, kaut ko noklusējot, tieši noved pie viņa juridiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās. Vienīgā dzīvotspējīgā stratēģija ir absolūta un bezkompromisa caurspīdība.

Pēc procesa pasludināšanas parādnieka pienākumi kļūst vēl stingrāki. Process nav pasīvs aizsardzības stāvoklis, bet gan aktīvs, līdzdalību prasošs pienākums. Parādnieks būtībā atrodas pārbaudes laikā, un viņa rīcība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Tiesiskais regulējums maina parādnieka lomu no pasīva apstākļu upura uz aktīvu dalībnieku, kurš ir atbildīgs par kreditoru prasījumu maksimālu apmierināšanu. Aizsardzība no kreditoriem (piemēram, piedziņas darbību apturēšana) tiek piešķirta apmaiņā pret stingru uzvedības noteikumu ievērošanu. Šī aizsardzība ir nosacīta – tās nav tiesības, bet gan privilēģija, kas jānopelna ar nepārtrauktu un pierādāmu sadarbību. Galvenie pārkāpumi, kas noved pie procesa izbeigšanas, ir:

Ienākumu vai mantas slēpšana. Nespēja ziņot administratoram par jauniem ienākumiem (piemēram, prēmija, darbs "aploksnē", laimests loterijā) vai jauniegūtu mantu.
Administratora darba kavēšana. Atteikšanās iesniegt pieprasītos dokumentus, administratora saziņas ignorēšana vai aktīva mantas pārdošanas kavēšana (piemēram, nenodrošinot piekļuvi īpašuma apskatei).
Saistību dzēšanas plāna nepildīšana. Noteikto ikmēneša maksājumu (parasti viena trešdaļa no neto ienākumiem) neveikšana administratoram.

Tiesu prakse, it īpaši Augstākās tiesas judikatūra, ir nostiprinājusi atziņu, ka "parādnieka ļauna ticība" (parādnieka ļauna ticība) nav aprobežota tikai ar klajiem krāpšanas gadījumiem. Tas ir plašāks jēdziens, kas ietver arī pasīvi agresīvu uzvedību, rupju nolaidību savu pienākumu pildīšanā un vispārēju nesadarbošanās modeli, kas traucē sasniegt procesa mērķus. Tiesa vērtē parādnieka rīcību kopumā. Viens nokavēts maksājums ar pamatotu iemeslu var tikt attaisnots, bet sistemātiski kavēti maksājumi apvienojumā ar sliktu komunikāciju, visticamāk, tiks atzīti par ļaunticīgu rīcību. Šī tiesu prakse ir attīstījusies no koncentrēšanās uz konkrētiem aizliegtiem aktiem uz holistiskāku, uz principiem balstītu parādnieka attieksmes un apņemšanās izvērtējumu. Tas rada "pelēko zonu", kur parādnieka darbības var nepārkāpt konkrētu likuma pantu, bet kopumā tomēr liecināt par ļaunticību. Šāda tiesnešu rīcības brīvība padara administratora viedokli par ļoti ietekmīgu un uzsver kritisko nepieciešamību parādniekam uzturēt pozitīvas un sadarbīgas attiecības ar viņu. Cēloņsakarība ir skaidra: sliktas attiecības ar administratoru noved pie negatīviem ziņojumiem tiesai, kas savukārt var novest pie tiesas secinājuma par ļaunticību un procesa izbeigšanas.

Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) loma pārsniedz vienkāršu administrēšanu. Tas darbojas kā uzraugošā iestāde, kas apkopo datus, publicē vadlīnijas un nodrošina, ka administratori un tiesas piemēro likumu konsekventi. MKD publiskotā informācija un gada pārskati bieži vien izceļ biežākos iemeslus procesu izbeigšanai, kalpojot par oficiālu apkopojumu par šajā ziņojumā analizētajiem riskiem. Dienests konsekventi uzsver, ka parādniekam "jauns sākums" ir jānopelna ar apzinīgu un godīgu dalību procesā. MKD publiskajai darbībai ir arī svarīgs didaktisks mērķis. Publicējot statistiku un skaidrojumus, dienests ne tikai ziņo par pagātnes notikumiem, bet arī aktīvi cenšas veidot nākotnes uzvedību. Tas signalizē potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem par to, kāda rīcība ir un nav pieņemama, tādējādi pārvaldot sabiedrības gaidas un nostiprinot ideju, ka maksātnespējas process ir nopietns juridisks mehānisms, nevis vienkārša administratīva procedūra. Novērojot tūkstošiem lietu, MKD identificē atkārtojošos parādnieku kļūdu modeļus (piemēram, blakus ienākumu nesniegšana kā biežs izbeigšanas iemesls) un publisko šos secinājumus. Šī informācija darbojas kā preventīvs instruments, izglītojot sabiedrību un samazinot neveiksmīgu lietu skaitu, kuru cēlonis ir biežas un novēršamas kļūdas.

Veiksmīga maksātnespējas procesa "trīs pīlāri"

Absolūta caurspīdība. Atklājiet visu. Katru aktīvu, katru parādu, katru ienākumu avotu, neatkarīgi no tā, cik mazs vai šķietami nenozīmīgs tas ir. Risks, kas saistīts ar informācijas noklusēšanu, daudzkārt pārsniedz jebkādu potenciālo ieguvumu no tās slēpšanas.
Proaktīva sadarbība. Negaidiet, kad administrators sāks jūs meklēt. Komunicējiet aktīvi, iesniedziet dokumentus savlaicīgi un nekavējoties ziņojiet par jebkādām izmaiņām savā finansiālajā situācijā. Uztveriet administratoru kā partneri procesā, nevis pretinieku.
Rūpīga saistību izpilde. Stingri ievērojiet maksājumu plānu un visus likumā noteiktos ierobežojumus (piemēram, aizliegumu uzņemties jaunas saistības bez saskaņošanas). Veidojiet detalizētu personīgo budžetu, lai nodrošinātu saistību izpildi.

Profesionāla juridiskā atbalsta neaizstājamā loma. Šajā rakstā identificētās juridiskās nianses, tiesu prakses interpretācijas un procesuālie riski tieši norāda uz nepieciešamību pēc kvalificēta juridiskā atbalsta. Pieredzējis advokāts var:

Veikt rūpīgu pirmspieteikuma auditu, lai identificētu un mazinātu riskus, kas saistīti ar trīs gadu "atpakaļskata" periodu.
Nodrošināt, ka pieteikums ir juridiski nevainojams un pilnīgs, izvairoties no tūlītēja procesa atteikuma.
Darboties kā starpnieks saziņā ar administratoru, nodrošinot skaidru un profesionālu komunikāciju.
Konsultēt parādnieku par rīcību "pelēkajās zonās", kas saistītas ar labas ticības principa ievērošanu, novēršot netīšas kļūdas, kas varētu novest pie procesa izbeigšanas.

Noslēgumā jāsecina, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir efektīvs instruments finansiālo problēmu risināšanai, taču tā veiksme ir pilnībā atkarīga no parādnieka godprātības, rūpības un aktīvas līdzdalības. Novēršamas kļūdas, kas bieži rodas nezināšanas dēļ, var pilnībā iznīcināt iespēju saņemt parādu atbrīvojumu. Tādēļ profesionāla juridiskā palīdzība nav uzskatāma par papildu izdevumiem, bet gan par būtisku ieguldījumu veiksmīga un prognozējama rezultāta sasniegšanā.

Kreditora tiesības maksātnespējas procesā: Kā atgūt parādu no maksātnespējīga parādnieka?

Mon, 01 Sep 2025 09:49:44 GMT

Uzzināt, ka jūsu debitors ir kļuvis maksātnespējīgs, var būt satraucoši. Iespējams, ka šķiet, ka visas cerības atgūt savu naudu ir zudušas. Tomēr tas nebūt nav taisnība. Maksātnespējas process ir juridiski regulēts mehānisms, kas dod kreditoriem konkrētas tiesības un iespējas atgūt vismaz daļu no parāda. Šis raksts ir praktisks ceļvedis, lai sniegtu skaidrību par jūsu iespējām un nepieciešamajām darbībām, ja saskaraties ar šādu situāciju.

Kāpēc ir svarīgi rīkoties nekavējoties? Tiklīdz uzzināt, ka jūsu parādnieks (fiziska vai juridiska persona) ir pasludināts par maksātnespējīgu, ir jāreaģē ātri. Maksātnespējas procesā laiks ir izšķirošs. Kreditori, kas savlaicīgi un pareizi rīkojas, ievērojami palielina savas iespējas atgūt līdzekļus, jo tikai parakstīts un iesniegts kreditora prasījums nodrošina jūsu intereses procesā.

Kreditora prasījuma iesniegšana. Lai piedalītos maksātnespējas procesā un cīnītos par sava parāda atgūšanu, jums ir jāiesniedz kreditora prasījums maksātnespējas procesa administratoram.

Prasījums jāiesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts paziņojums par parādnieka maksātnespēju. Termiņš ir stingrs, un to nokavējot, var zaudēt tiesības uz parāda atgūšanu. Tomēr, ja termiņš ir nokavēts, pastāv neliela cerība – to var atjaunot, ja kreditors pierāda, ka termiņš tika nokavēts pamatotu iemeslu dēļ. Šādā situācijā vērts nekavējoties konsultēties ar juristu.

Nepieciešamie dokumenti:

Kreditora prasījuma pieteikums: Tajā jānorāda informācija par kreditoru, parādnieku, prasījuma pamatu (līgums, rēķins, tiesas spriedums utt.) un summa.
Dokumenti, kas apliecina parāda esamību: Rēķini, līgumi, pavadzīmes, tiesas spriedumi un citi dokumenti, kas pamato prasījuma summu.
Pilnvara: Ja kreditoru pārstāv pilnvarota persona (piemēram, jurists).

Prasījumu segšanas kārtība: Kurš saņem naudu pirmais? Maksātnespējas procesā parādi netiek segti nejaušā secībā. Likums nosaka skaidru kārtību, kas palīdz saprast, cik reālas ir jūsu izredzes atgūt līdzekļus.

Prasījumu segšanas secība: Pirmkārt, tiek segti ar procesu saistītie izdevumi (administratora atlīdzība, tiesas izdevumi). Pēc tam seko prasījumi noteiktā secībā. Nodrošinātie kreditori (piemēram, bankas, kuru prasījums ir nodrošināts ar hipotēku vai komercķīlu) ir prioritāra grupa. Pēc tam seko darbinieku prasījumi par algām un citiem maksājumiem, un tikai pēc tam – pārējie nenodrošinātie kreditori (pārējie uzņēmumi, privātpersonas).
Reālās iespējas: Nereti maksātnespējas masā esošo līdzekļu nav pietiekami, lai segtu visus prasījumus. Diemžēl nenodrošinātie kreditori, kuru parādi netiek segti ar īpašumu ķīlu, bieži vien atgūst tikai nelielu daļu no sava parāda vai vispār neko. Tāpēc proaktīva rīcība un tiesību izmantošana jau procesa sākumā ir vitāli svarīga.

Darījumu apstrīdēšana: Kā palielināt maksātnespējas masu? Maksātnespējas administrators var apstrīdēt darījumus, ko parādnieks veicis pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, ja šie darījumi ir radījuši zaudējumus kreditoriem vai ir veikti, lai paslēptu aktīvus.

Ja jums kā kreditoram ir aizdomas par aizdomīgiem darījumiem (piemēram, īpašuma pārdošana par zemu cenu vai dāvināšana), jūs varat un jums vajadzētu informēt par to administratoru. Šāda informācija var palīdzēt atgūt papildu līdzekļus parādnieka masā, kas savukārt var uzlabot visu kreditoru stāvokli un palielināt iespēju atgūt savu naudu.

Maksātnespējas process nav bezcerīga situācija. Tā ir legāla procedūra, kas sniedz jums kā kreditoram tiesības un iespējas aizstāvēt savas intereses. Galvenais ir rīkoties ātri un efektīvi. Savlaicīga kreditora prasījuma iesniegšana un proaktīva informācijas sniegšana administratoram ir galvenie soļi, lai maksimizētu savas iespējas atgūt parādu.

Ņemot vērā procesa juridisko sarežģītību, advokāta piesaiste ir ieteicama. Pieredzējis speciālists palīdzēs jums pareizi noformēt visus dokumentus, ievērot termiņus, efektīvi pārstāvēt jūsu intereses un izvērtēt visas iespējas, lai jūs varētu atgūt pēc iespējas vairāk no sava parāda.

Laulātā maksātnespēja: Kā tas ietekmē otru laulāto un kopīgo mantu?

Fri, 22 Aug 2025 06:11:59 GMT

Doma par laulātā nonākšanu finanšu grūtībās un maksātnespējas procesa uzsākšanu ir satraucoša. Šajā sarežģītajā situācijā rodas daudz jautājumu un valda arī mīti, kas var radīt lieku stresu. Viens no izplatītākajiem ir uzskats, ka viena laulātā parādi automātiski kļūst par otra saistībām. Šajā rakstā skaidrosim, kā Latvijas likumdošana regulē laulāto mantiskās attiecības maksātnespējas gadījumā un kā pasargāt savas intereses.

Mīts vai patiesība: Vai vīra/sievas parādi ir arī mani parādi? Vienkāršākā atbilde ir – nē, ne automātiski. Civillikums skaidri nosaka, ka viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām . Ja jūsu laulātais ir uzņēmies parādsaistības vienpersoniski, bez jūsu līdzdalības, kreditori nevar vērst piedziņu pret jūsu personīgo mantu vai ienākumiem. Tomēr situācija kļūst sarežģītāka, kad runa ir par laulības laikā iegūtu kopīgo mantu.

Laulāto mantiskās attiecības: Likuma vara pret līguma spēku. Lai izprastu, kā maksātnespējas process ietekmēs ģimenes mantu, ir būtiski saprast, kāds mantisko attiecību režīms pastāv jūsu laulībā. Latvijā pastāv divi galvenie veidi:

Likumiskās mantiskās attiecības: Šis režīms iestājas automātiski, ja laulātie nav noslēguši laulības līgumu. Galvenais princips ir sekojošs:

Katram laulātajam pieder sava atsevišķā manta , kas tam piederējusi pirms laulības, kā arī laulības laikā iegūta bez atlīdzības (dāvinājums, mantojums) vai kas nepieciešama personīgai lietošanai vai darbam.
Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai pat viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta (kopmanta). Strīda gadījumā tiek pieņemts, ka manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Līgumiskās mantiskās attiecības (laulības līgums): Laulātie var noslēgt laulības līgumu pie notāra, izvēloties vienu no diviem mantas režīmiem:

Visas mantas šķirtība: Viss, ko katrs laulātais iegādājas laulības laikā, ir tikai un vienīgi viņa atsevišķā manta. Šis ir visefektīvākais veids, kā pasargāt otru laulāto no iespējamām partnera finanšu problēmām.
Visas mantas kopība: Visa laulātajiem piederošā manta (arī pirmslaulības) tiek apvienota vienā nedalāmā masā. Šis variants maksātnespējas gadījumā ir visnepateicīgākais.

Maksātnespējas procesā administratoram ir pienākums apzināt visu parādniekam piederošo mantu. Tieši šeit izšķiroša nozīme ir tam, vai pastāv laulības līgums, kas skaidri nodala mantas piederību.

Kas notiek ar kopīgo mantu maksātnespējas procesā? Ja laulībā ir likumiskās mantiskās attiecības, parādnieka maksātnespējas procesā viņa daļa kopmantā tiks iekļauta mantas sarakstā, ko administrators pārdos, lai segtu kreditoru prasījumus. Piemērs: Laulātajiem kopīgi pieder dzīvoklis, kas iegādāts laulības laikā un reģistrēts zemesgrāmatā uz viena vai abu laulāto vārda. Vienam no laulātajiem tiek pasludināts maksātnespējas process. Šādā situācijā administrators iekļaus parādnieka domājamo daļu (parasti 1/2) no šī dzīvokļa pārdodamās mantas sarakstā.Šajā brīdī otram laulātajam ir tiesības rīkoties, lai aizsargātu savu daļu. Likums paredz tiesības prasīt savas daļas atsvabināšanu no piedziņas . Praksē tas nozīmē, ka otrs laulātais var:

Vienoties ar administratoru par visas kopīgās mantas pārdošanu un saņemt savu daļu no pārdošanas cenas.
Mēģināt atpirkt parādnieka daļu no maksātnespējas procesa administratora.
Celt tiesā prasību par laulāto kopīgās mantas dalīšanu.

Svarīgi ir aktīvi sadarboties ar maksātnespējas administratoru un pierādīt, kura manta ir jūsu atsevišķā manta un kāda ir jūsu daļa kopmantā. Pierādīšanas pienākums gulstas uz to laulāto, kurš apgalvo, ka manta ir atsevišķa.

Otra laulātā aizsardzība: Kādi ir instrumenti? Visefektīvākais aizsardzības līdzeklis ir savlaicīgi noslēgts laulības līgums par mantas šķirtību . Tomēr, ko darīt, ja šāda līguma nav vai par maksātnespēju tiek domāts tikai tad, kad parādi jau ir izveidojušies?

Jautājums: Vai laulības līgums, kas noslēgts īsi pirms maksātnespējas, būs spēkā? Šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Maksātnespējas likums un Civillikums paredz iespēju administratoram vai kreditoriem apstrīdēt darījumus, kas noslēgti pirms maksātnespējas procesa un ir kaitējuši kreditoru interesēm . Ja laulības līgums tiek noslēgts ar acīmredzamu mērķi "paslēpt" mantu no kreditoriem (piemēram, visa vērtīgā manta tiek atzīta par otra laulātā īpašumu, lai gan iegādāta par parādnieka līdzekļiem), pastāv liels risks, ka tiesa šādu līgumu atzīs par spēkā neesošu attiecībā pret kreditoriem. Lai pasargātu savu atsevišķo mantu, ir svarīgi:

Saglabāt dokumentus, kas pierāda mantas izcelsmi (dāvinājuma līgumus, mantojuma apliecības).
Ja manta iegādāta par personīgiem līdzekļiem, nodrošināties ar bankas kontu izrakstiem vai citiem pierādījumiem.

Galvojumi un kopīgas saistības: Kad atbildība ir nedalāma. Ir situācijas, kurās otrs laulātais ir tieši un pilnā mērā atbildīgs par saistībām, neatkarīgi no mantisko attiecību režīma. Tās ir:

Kopīgs kredīts: Ja abi laulātie ir parakstījušies kā līdzņēmēji (piemēram, hipotekārajam kredītam), viņi abi ir solidāri atbildīgi par visu parāda summu. Bankai nav nozīmes, kurš no laulātajiem faktiski veica maksājumus; tā var prasīt parāda atmaksu no jebkura no viņiem pilnā apmērā.
Galvojums: Ja esat parakstījis galvojuma līgumu par sava laulātā saistībām, jūs esat apņēmies atbildēt kreditoram, ja laulātais to nespēs. Laulātā maksātnespējas gadījumā kreditors vērsīsies tieši pie jums.

Šajos gadījumos laulātā maksātnespējas process neatbrīvo otru laulāto no viņa personīgajām saistībām, kas uzņemtas kopā ar parādnieku.

Noslēgums. Saskaroties ar laulātā finanšu grūtībām, ir svarīgi saglabāt vēsu prātu un rīkoties apdomīgi. Ieteikumi pāriem:

Atklāta komunikācija: Apsveriet ģimenes finansiālo stāvokli kopā un atklāti izrunājiet problēmas.
Mantisko attiecību sakārtošana: Ja viens no laulātajiem nodarbojas ar uzņēmējdarbību vai uzņemas finansiālus riskus, laulības līgums par mantas šķirtību ir apdomājams solis jau laikus, nevis "pēdējā brīdī".
Dokumentu kārtošana: Uzturiet kārtībā dokumentus, kas apliecina jūsu atsevišķās mantas piederību.
Neparakstiet neapdomīgi: Rūpīgi izvērtējiet sekas, pirms kļūstat par līdzņēmēju vai galvotāju laulātā saistībām.

Vissvarīgākais – savlaicīgi konsultējieties ar advokātu. Laulātā maksātnespējas process ir juridiski sarežģīts. Kvalificēts speciālists palīdzēs izprast konkrētās situācijas nianses, novērtēt riskus, aizsargāt jūsu likumīgās tiesības un atrast labāko risinājumu gan jums, gan jūsu ģimenei.

2025. gada maksātnespējas tendences Latvijā: Kas jāzina fiziskām un juridiskām personām?

Tue, 12 Aug 2025 06:08:49 GMT

Jaunākie statistikas dati par 2024. gadu un 2025. gada sākumu atklāj interesantas un atšķirīgas tendences fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesos Latvijā. Lai gan privātpersonu sektorā novērojams neliels uzlabojums, uzņēmumu vide saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem. Šajā rakstā advokātu birojs sniedz ieskatu aktuālajos datos un skaidro, ko tie nozīmē Jums.

Kopējā situācija 2025. gada sākumā. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, 2025. gads Latvijā ir sācies ar 2092 aktīviem maksātnespējas procesiem un 109 tiesiskās aizsardzības procesiem. Šie skaitļi kalpo kā svarīgs indikators ekonomiskajai situācijai valstī, atspoguļojot gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu finansiālo veselību.

Fizisko personu maksātnespēja: Stabilitāte ar pozitīvu iezīmi. Viena no galvenajām ziņām privātpersonām ir tā, ka 2024. gadā fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ir samazinājies par 1%, salīdzinot ar 2023. gadu. Lai arī kritums ir neliels, tas norāda uz zināmu stabilizāciju. Šo tendenci apstiprina arī "Eurostat" dati, kas liecina par bankrotu skaita samazināšanos Latvijā 2025. gada pirmajā ceturksnī par 21%, salīdzinot ar 2024. gada pēdējo ceturksni.

Šie dati vieš mērenu optimismu, taču ir svarīgi atcerēties, ka daudzas mājsaimniecības joprojām saskaras ar finansiālām grūtībām. Ja Jums ir parādsaistības, kas pārsniedz 5000 eiro, un Jūs nespējat tās segt, likums paredz mehānismus, kā situāciju risināt, tai skaitā fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Juridisko personu maksātnespēja: Pieaugoši izaicinājumi uzņēmējiem. Pretstatā situācijai ar privātpersonām, uzņēmumu sektors piedzīvo grūtākus laikus. 2024. gadā juridisko personu maksātnespējas procesu skaits ir pieaudzis par 17%. Kopumā pērn tika ierosinātas 368 juridiskās personas maksātnespējas lietas, no kurām 283 tika pasludinātas. Tas norāda uz sarežģītu ekonomisko vidi, kurā uzņēmumi cīnās ar izmaksu pieaugumu, tirgus svārstībām un citiem faktoriem. Interesanti, ka aptuveni ceturtdaļa ierosināto lietu nenonāk līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, jo puses bieži vien spēj vienoties par parādu nomaksu pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā.

Vienlaikus par 12% pieaudzis arī pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits. Ierosināto TAP lietu skaits ir palielinājies pat par 52%, kas liecina, ka uzņēmēji aktīvi meklē veidus, kā glābt savu biznesu no finansiālām grūtībām, pirms tiek pasludināta maksātnespēja.

Ko tas nozīmē privātpersonām? Lai gan kopējā statistika ir nedaudz uzlabojusies, ir svarīgi laikus reaģēt uz finansiālām problēmām. Ja parādu slogs kļūst nepārvarams, nevilcinieties meklēt profesionālu juridisko palīdzību. Savlaicīga rīcība var palīdzēt atrast labāko risinājumu un izvairīties no nopietnākām sekām.

Ko tas nozīmē Uzņēmējiem: Juridisko personu maksātnespējas pieaugums ir brīdinājuma signāls. Ir būtiski regulāri sekot līdzi uzņēmuma finanšu rādītājiem un proaktīvi rīkoties, ja rodas grūtības. Tiesiskās aizsardzības process var būt efektīvs instruments uzņēmuma darbības atjaunošanai, taču tā veiksmīgai īstenošanai nepieciešams rūpīgi izstrādāts plāns un kreditoru atbalsts.

Noslēgums. Maksātnespējas statistika ir kā spogulis, kas atspoguļo valsts ekonomikas procesus. Lai gan 2025. gads iezīmē stabilitāti privātpersonu sektorā, uzņēmējiem jābūt īpaši modriem. Neatkarīgi no tā, vai esat privātpersona, kas saskaras ar parādiem, vai uzņēmējs, kurš meklē risinājumus biznesa grūtībām, profesionāls juridiskais atbalsts ir neatsverams.

Mūsu birojs ir gatavs sniegt konsultācijas un palīdzēt Jums atrast labāko ceļu cauri juridiskajiem un finansiālajiem izaicinājumiem. Sazinieties ar mums, lai uzzinātu vairāk par savām iespējām.

Fiziskās personas maksātnespējas process: Soli pa solim ceļvedis uz jaunu sākumu

Fri, 08 Aug 2025 04:53:42 GMT

Parādu kalns, nemitīgi zvani no parādu piedzinējiem un sajūta, ka finansiālā situācija ir bezcerīga – šie ir apstākļi, ar kuriem saskaras daudzi. Tomēr ir svarīgi zināt, ka pat vislielākajās grūtībās pastāv likumīgs un civilizēts ceļš uz jaunu finansiālo sākumu. Tas ir fiziskās personas maksātnespējas process – valsts regulēta procedūra, kas ļauj godprātīgai personai atbrīvoties no parādsaistībām un atgūt kontroli pār savu dzīvi.

Šis ceļvedis palīdzēs jums soli pa solim izprast, kas ir privātpersonas bankrots, kādiem nosacījumiem jāatbilst un kāda ir procesa gaita.

Ievads: Kas ir fiziskās personas maksātnespēja? Fiziskās personas maksātnespējas process nav neveiksmes zīmogs. Tā ir iespēja personai, kura objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, darba zaudējums, pēkšņa slimība, neveiksmīgs galvojums) vairs nespēj segt savas parādsaistības, sakārtot savas finanses. Procesa mērķis ir sniegt "otro iespēju", daļēji sedzot parādus no personas mantas un ienākumiem, un pēc tam dzēšot atlikušās saistības. Tas ir likumā noteikts veids, kā pārtraukt bezgalīgo parādu piedziņas apli un sākt no jauna.

Priekšnoteikumi: Vai jūs varat pieteikties? Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, personai ir jāatbilst konkrētiem kritērijiem, kas noteikti Maksātnespējas likumā. Galvenie priekšnoteikumi ir:

Parādsaistību apmērs: Jūsu kopējās parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, pārsniedz 5000 eiro .
Nespēja samaksāt: Jūs objektīvi nespējat vai paredzat, ka nespēsiet nokārtot šīs saistības.
Papildu nosacījums (alternatīvs): Ja jūsu parādsaistības pārsniedz 10 000 eiro , jūs varat pieteikties procesam arī tad, ja vēl spējat veikt ikmēneša maksājumus, bet ir skaidrs, ka visā termiņā saistības izpildīt nebūs iespējams.
Ierobežojumi: Jūs pēdējo 10 gadu laikā neesat izmantojis maksātnespējas procesu un pēdējo 3 gadu laikā neesat sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem. Tāpat jums nedrīkst būt sodāmība par noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas).

Procesa gaita: Kas notiek pēc pieteikuma iesniegšanas? Maksātnespējas process sastāv no vairākiem secīgiem posmiem.

1. Pieteikuma sagatavošana un iesniegšana tiesā Pirmais un viens no atbildīgākajiem soļiem ir maksātnespējas pieteikuma sagatavošana. Tam jābūt precīzam un pamatotam. Pieteikumam obligāti jāpievieno:

Dokumenti, kas pierāda parādsaistību esamību un apmēru.
Pārskats par visu jūsu mantu (gan Latvijā, gan ārvalstīs).
Informācija par ienākumiem pēdējo 12 mēnešu laikā.
Apstiprinājums, ka esat samaksājis valsts nodevu un depozītu.

Pieteikumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc jūsu deklarētās dzīvesvietas. Šajā posmā ir īpaši ieteicams piesaistīt advokātu, lai izvairītos no kļūdām, kuru dēļ tiesa varētu atteikt procesa ierosināšanu.

2. Administratora loma un pienākumi Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ieceļ maksātnespējas administratoru . Administrators kļūst par centrālo figūru visā procesā. Viņa galvenie uzdevumi ir:

Pārvaldīt jūsu mantu un naudas līdzekļus.
Apzināt visus kreditorus un viņu prasījumus.
Pārbaudīt jūsu noslēgtos darījumus pēdējo 3 gadu laikā.
Organizēt jūsu mantas pārdošanu.
Uzraudzīt, kā jūs pildāt saistību dzēšanas plānu.

Jūsu pienākums ir pilnībā sadarboties ar administratoru un sniegt viņam visu nepieciešamo informāciju.

3. Bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra Process ir iedalīts divās galvenajās daļās:

Bankrota procedūra: Šī ir pirmā fāze, kas parasti ilgst līdz sešiem mēnešiem. Tās laikā administrators apzina un pārdod visu jūsu mantu, kas nav atzīstama par nepieciešamu pamatvajadzību nodrošināšanai. Iegūtie līdzekļi tiek novirzīti kreditoru prasījumu segšanai.
Saistību dzēšanas procedūra: Pēc bankrota procedūras pabeigšanas sākas saistību dzēšanas plāna izpilde.

Šajā posmā jūs katru mēnesi novirzāt daļu no saviem ienākumiem (parasti 1/3 no neto algas) kreditoru prasījumu segšanai. Šīs procedūras ilgums ir atkarīgs no jūsu kopējā parāda apmēra:

o 1 gads , ja kopējās saistības ir līdz 30 000 eiro.

o 2 gadi , ja saistības ir no 30 001 līdz 150 000 eiro.

o 3 gadi , ja saistības pārsniedz 150 000 eiro.

Ja jūs godprātīgi pildāt plānu, pēc šī termiņa beigām tiesa pieņem lēmumu par atlikušo saistību dzēšanu.

4. Kāds īpašums tiek saglabāts? Likums paredz, ka ne visu jūsu mantu drīkst pārdot. Jums tiek saglabāta manta, kas nepieciešama pamatvajadzību nodrošināšanai, piemēram:

Sadzīves priekšmeti.
Drēbes un apavi.
Viens transportlīdzeklis, ja tas nepieciešams darba pienākumu veikšanai vai ir pielāgots cilvēkam ar invaliditāti, un tā vērtība nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.
Manta, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.

Attiecībā uz mājokli situācija ir sarežģītāka. Ja tas ir jūsu vienīgais mājoklis un ir ieķīlāts, hipotekārais kreditors to var paturēt vai pārdot. Ja mājoklis nav ieķīlāts, tas parasti tiek pārdots bankrota procedūras ietvaros.

Cik tas maksā? Uzsākot maksātnespējas procesu, jārēķinās ar šādām obligātajām izmaksām:

Valsts nodeva: 80 eiro par pieteikuma iesniegšanu tiesā.
Depozīts: Divu minimālo mēnešalgu apmērā (šobrīd 2 x 740 EUR = 1480 EUR). Šī summa ir jāiemaksā Tiesu administrācijas depozīta kontā un tā ir paredzēta administratora sākotnējās atlīdzības segšanai.
Advokāta pakalpojumu izmaksas – aptuveni 1500,- EUR (papildus minētajai summai tiek piemērots PVN 21 % apmērā). Minētā summa ietver visu nepieciešamo izziņu un dokumentu pieprasīšanu un saņemšanu, maksātnespējas pieteikuma sagatavošanu un juridiskā atbalsta sniegšanu visa procesa laikā.

Noslēgums: Dzīve pēc maksātnespējas

Pēc sekmīgas saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas tiesa pieņem lēmumu dzēst visas atlikušās parādsaistības, kas bija iekļautas procesā. Tas nozīmē, ka kreditori vairs nevarēs no jums pieprasīt šo parādu samaksu. Jūs esat brīvs no parādiem un varat sākt jaunu finansiālo dzīvi.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka informācija par noslēgušos procesu kādu laiku saglabāsies publiskajos reģistros, kas var ietekmēt jūsu iespējas saņemt kredītu nākotnē. Jūsu galvenais pienākums pēc procesa ir turpmāk rīkoties ar savām finansēm atbildīgi.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir sarežģīts un prasa precīzu likuma normu ievērošanu. Lai nodrošinātu veiksmīgu un iespējami raitu procesa gaitu, ir ļoti ieteicams vērsties pēc profesionālas juridiskās palīdzības. Kvalificēts advokāts palīdzēs ne tikai sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, bet arī pārstāvēs jūsu intereses komunikācijā ar administratoru un tiesu, palīdzot jums droši sasniegt vēlamo rezultātu – jaunu sākumu bez parādiem.

Augstākās tiesas jaunākās atziņas maksātnespējas lietās: signāli, kas jāņem vērā uzņēmējiem un kreditoriem 2025. gadā

Thu, 31 Jul 2025 08:47:18 GMT

Pieaugot ekonomiskajiem izaicinājumiem, juridiskās personas maksātnespējas process kļūst par arvien aktuālāku tiesību institūtu. Tomēr tā piemērošana nav mehāniska – Augstākā tiesa (Senāts) ar saviem spriedumiem nepārtraukti veido un attīsta tiesu praksi, sniedzot svarīgus signālus gan uzņēmējiem par to, kā savlaicīgi un pareizi rīkoties, gan kreditoriem par viņu tiesību aizsardzības robežām. Advokātu birojs ir apkopojis un analizējis vairākas nozīmīgas Senāta atziņām, kas ikvienam komersantam būtu jāņem vērā, lai izvairītos no sāpīgām sekām.

1. Darījumu apstrīdēšana: Noilguma termiņš ir neapturams. Viens no būtiskākajiem riskiem, tuvojoties finanšu grūtībām, ir vēlākā darījumu apstrīdēšana maksātnespējas procesā. Administrators, pārstāvot kreditoru intereses, ir tiesīgs celt prasību tiesā par tādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ar kuriem nodarīti zaudējumi. Taču – cik ilgi pēc darījuma noslēgšanas šāds risks pastāv?

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 23. aprīļa spriedumā ir sniedzis fundamentālu skaidrojumu – Maksātnespējas likumā noteiktais noilguma termiņš prasībai par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu nav apturams vai pārtraucams. Tas nozīmē, ka termiņš, kurā administrators var celt šādu prasību (piemēram, trīs gadi darījumiem, kas noslēgti ar ieinteresētajām personām), rit nepārtraukti no darījuma noslēgšanas brīža.

Šī atziņa sniedz zināmu tiesisko noteiktību. Ja ir pagājis likumā noteiktais noilguma termiņš, pat teorētiski apstrīdams darījums kļūst neaizskarams. Tomēr tas nedrīkst tikt uztverts kā pamudinājums slēpt informāciju no administratora, cerot uz noilgumu. Apzināta dokumentu slēpšana vai neiesniegšana var radīt pamatu valdes locekļa personīgajai atbildībai.

Kreditoriem ir aktīvi jāseko līdzi procesam un jāpārliecinās, ka administrators savlaicīgi ceļ prasības par aizdomīgiem darījumiem, pirms iestājas noilgums. Jebkāda kavēšanās no administratora puses var nozīmēt zaudētas iespējas atgūt līdzekļus.

2. Pierādīšanas pienākums gulstas uz pašu valdes locekli. Jautājums par valdes locekļu personīgo atbildību par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem ir viens no asākajiem maksātnespējas procesos. Ja uzņēmuma mantas nepietiek, lai segtu visus kreditoru prasījumus, administratora un kreditoru skatieni vēršas pret personām, kas pieņēmušas lēmumus.

Senāts savā praksē, konsekventi nostiprinājis tā saukto apgriezto pierādīšanas pienākumu. Tas nozīmē, ka administratoram pietiek norādīt uz apstākļiem, kas rada pamatotas šaubas par darījuma saimniecisko pamatotību vai liecina par valdes locekļa nolaidību (piemēram, nepamatoti zema cena pārdotam īpašumam). Pēc tam tieši valdes loceklim ir jāpierāda, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un ka darījumam bija loģisks un pamatots iemesls.

Dokumentējiet visu! Valdes lēmumiem, īpaši par darījumiem ar lielu vērtību vai ar saistītām personām, ir jābūt pamatotiem ar protokoliem, tirgus izpēti, salīdzinošiem piedāvājumiem. Argumenti "man tā likās pareizi" tiesā nestrādās. Savlaicīga maksātnespējas pieteikuma iesniegšana nav tikai likuma prasība, bet arī veids, kā ierobežot potenciālo atbildības apmēru. Jo ilgāk uzņēmums darbojas ar maksātnespējas pazīmēm, jo lielāki zaudējumi var rasties kreditoriem.

Ja kreditoram ir informācija par valdes locekļu prettiesiskiem darījumiem, tā nekavējoties jāsniedz administratoram, norādot uz konkrētiem faktiem. Tas palīdzēs administratoram sagatavot spēcīgāku prasību par zaudējumu piedziņu.

3. Administratora pilnvaras: Izlīguma slēgšana nav aizliegta, bet tā ir jāuzrauga. Maksātnespējas administrators nav tikai mantas pārdevējs. Viņa pienākums ir arī vest tiesvedības parādnieka vārdā, piemēram, par parādu piedziņu no debitoriem. Bet ko darīt, ja tiesvedība ir ilga un tās iznākums – apšaubāms? Vai administrators drīkst slēgt izlīgumu, piekāpjoties parādnieka parādniekam?

Senāts ir norādījis, ka Maksātnespējas likums neaizliedz administratoram slēgt izlīgumu tiesvedībā. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas. Administratoram ir pienākums par šādu nodomu paziņot visiem kreditoriem un izvērtēt to iebildumus. Izlīgums ir pieļaujams tikai tad, ja tas atbilst kreditoru kopuma interesēm (piemēram, ātrāka, lai arī mazāka, naudas summa ir labāka nekā gadiem ilga tiesvedība ar neskaidru rezultātu).

Iespēja slēgt izlīgumu ar administratoru pastāv. Ja esat parādā maksātnespējīgam uzņēmumam, ir vērts izteikt pamatotu izlīguma piedāvājumu, kas varētu būt izdevīgs abām pusēm. Kreditoriem ir jābūt modriem un jāreaģē uz administratora paziņojumiem. Ja uzskatāt, ka plānotais izlīgums ir neizdevīgs un aizskar jūsu intereses, ir jāceļ pamatoti iebildumi likumā noteiktajā kārtībā. Pasīva pozīcija var novest pie situācijas, kad administrators noslēgs neizdevīgu vienošanos, samazinot kopējo atgūstamo līdzekļu apjomu.

Noslēgumā, Augstākās tiesas prakse ir dinamisks process. Lai gan katra lieta ir individuāla, Senāta sniegtās atziņas veido "spēles noteikumus", kas jāpārzina ikvienam tirgus dalībniekam. Savlaicīga juridiskā konsultācija, balstīta uz jaunāko tiesu praksi, var palīdzēt novērst būtiskus finansiālus zaudējumus un pasargāt no personīgās atbildības iestāšanās.

Dzīve pēc maksātnespējas: Kā atjaunot savu finansiālo reputāciju?

Mon, 21 Jul 2025 07:13:10 GMT

Maksātnespējas process, neatkarīgi no tā, vai tam cauri gājusi privātpersona vai uzņēmums, ir viens no sarežģītākajiem un emocionāli smagākajiem dzīves posmiem. Tas bieži tiek asociēts ar neveiksmi un zaudējumu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka likumā paredzētā maksātnespēja ir nevis strupceļš, bet gan mehānisms, kas ļauj saņemt otro iespēju – iespēju noslēgt pagātnes saistības un sākt jaunu, stabilāku finansiālo dzīvi.

Šī procesa noslēgums nav beigas, bet gan jauns sākums. Taču, lai šis sākums būtu veiksmīgs, ir mērķtiecīgi un pacietīgi jāstrādā pie savas finansiālās reputācijas atjaunošanas. Lūk, praktiski soļi, kā to izdarīt.

1. posms: Apziņa un saistību dzēšana (Fiziskām personām)

Pirmais un psiholoģiski svarīgākais solis ir saistību dzēšanas procedūras noslēgums. Brīdī, kad tiesa ir lēmusi par atlikušo parādsaistību dzēšanu, jūs oficiāli esat brīvs no pagātnes parādiem, kas bija iekļauti maksātnespējas procesā.

Ko tas nozīmē praktiski? Jums vairs nav pienākuma veikt maksājumus kreditoriem par šīm saistībām. Jūsu konti tiek atbrīvoti no apķīlājumiem, un jūs atgūstat pilnīgu kontroli pār saviem ienākumiem.
Pieņemiet jauno realitāti: Ir svarīgi apzināties, ka esat "tīrs" no iepriekšējām saistībām. Atbrīvojieties no kauna vai vainas sajūtas. Šī ir likuma dota iespēja, un jūsu uzdevums ir to izmantot gudri.

2. posms: Finanšu pamatu būvniecība no nulles

Jūsu kredītvēsture pēc maksātnespējas procesa ir būtiski iedragāta. Kredītiestādes un citi pakalpojumu sniedzēji jūs uzskatīs par augsta riska klientu. Tāpēc jūsu galvenais uzdevums ir ar darbiem, nevis vārdiem, pierādīt savu uzticamību.

Izveidojiet stingru budžetu: Šis ir pats svarīgākais solis. Detalizēti uzskaitiet visus savus ienākumus un izdevumus. Izmantojiet lietotnes telefonā vai vienkāršu "Excel" tabulu. Mērķis ir panākt, ka jūsu izdevumi nekad nepārsniedz ienākumus.
Sāciet veidot "drošības spilvenu": Pat ja sākumā varat atlikt tikai 10 vai 20 eiro mēnesī, dariet to. Atveriet atsevišķu krājkontu un regulāri to papildiniet. Šis uzkrājums būs jūsu glābiņš neparedzētās situācijās (piem., veselības problēmas, steidzams remonts), pasargājot jūs no nepieciešamības aizņemties.
Dzīvojiet atbilstoši saviem līdzekļiem: Pēc perioda, kurā bija jādzīvo ar minimāliem līdzekļiem, var rasties vēlme sevi "atalgot". Esiet piesardzīgs. Izvairieties no jebkādiem impulsīviem pirkumiem un kredītsaistībām. Ja nevarat par kaut ko samaksāt uzreiz, visticamāk, jūs to nevarat atļauties.

3. posms: Pakāpeniska uzticības atgūšana

Finansiālās reputācijas atjaunošana prasa laiku. Tas nenotiks dažos mēnešos. Jums ir jādemonstrē stabila un paredzama finanšu uzvedība gadiem ilgi.

Kredītvēstures atjaunošana: Pēc noteikta laika (parasti vismaz 1-2 gadi pēc procesa beigām) varat sākt domāt par kredītvēstures pakāpenisku atjaunošanu. Sāciet ar mazumiņu – piemēram, nomaksas pirkumu nelielai sadzīves tehnikai vai zema limita kredītkarti, kuru katru mēnesi pilnībā nomaksājat. Tas parādīs kreditoriem, ka spējat atbildīgi rīkoties ar saistībām. Svarīgi: Neuztveriet to kā iespēju tērēt, bet gan kā disciplīnas treniņu.
Savlaicīgi apmaksājiet rēķinus: Visi jūsu rēķini – par komunālajiem pakalpojumiem, telefonu, internetu – ir daļa no jūsu finanšu reputācijas. Vienmēr apmaksājiet tos laikā.
Esiet atklāts (ja nepieciešams): Ja nākotnē jums būs nepieciešams lielāks pakalpojums, piemēram, īres līgums, un tiek pārbaudīta jūsu pagātne, esiet gatavs īsi un neitrāli paskaidrot situāciju, uzsverot, ka process ir noslēdzies un esat veicis konkrētus soļus savas finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

Jauna lappuse uzņēmējdarbībā

Ja maksātnespējas process ir skāris jūsu uzņēmumu, ceļš uz atgriešanos biznesa vidē var būt sarežģītāks, taču ne neiespējams.

Analizējiet kļūdas: Esiet godīgs pret sevi. Kas nogāja greizi iepriekšējā uzņēmumā? Vai tā bija tirgus situācija, nepareizi biznesa lēmumi vai finanšu disciplīnas trūkums? Izprotot pagātnes kļūdas, jūs varēsiet no tām izvairīties nākotnē.
Ierobežojumi un atbildība: Atcerieties par likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Piemēram, bijušajam valdes loceklim var būt liegums ieņemt vadošus amatus citās sabiedrībās noteiktu laiku. Pārliecinieties, ka esat noskaidrojis visus juridiskos aspektus, pirms uzsākat jaunu projektu.
Uzticības atgūšana partneru acīs: Jaunā biznesa sākšana, visticamāk, būs jābalsta tikai uz pašu līdzekļiem. Būs grūti piesaistīt investorus vai saņemt aizdevumu. Jūsu labākais arguments būs stabils, pārdomāts un reālistisks biznesa plāns, kas demonstrē, ka esat mācījies no pagātnes. Sāciet ar mazāku apjomu, pierādiet savu koncepciju un ļaujiet rezultātiem runāt pašiem par sevi.

Maksātnespēja nav zīmogs uz mūžu. Tā ir skarba, taču vērtīga mācība par finanšu plānošanu un atbildību. Mērķtiecīgi veidojot jaunus finanšu ieradumus, pacietīgi atjaunojot uzticību un gudri izmantojot otro iespēju, jūs varat ne tikai atgriezties stabilā finanšu dzīvē, bet kļūt daudz zinošāks un stiprāks nekā pirms tam.

Pagarina aizliegumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku

Mon, 29 Mar 2021 06:07:30 GMT

Līdz ar grozījumiem atkārtoti pagarināts aizliegums kreditoram iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta pirmā daļa noteic, ka jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 2021. gada 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu), ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta otrā daļa līdz 2021. gada beigām (31. decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).

Parādnieka tiesību rokasgrāmata

Mon, 15 Mar 2021 09:48:58 GMT

Lai veicinātu parādnieku izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir izdevusi Parādnieka tiesību rokasgrāmatu.

Parādnieka tiesību rokasgrāmatā” viegli saprotamā valodā izklāstīti juridiskie jautājumi, ko der zināt ikvienam, kuram ir grūtības atmaksāt parādus un kura parādu piedziņas lieta jau ir nonākusi zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā. Parādnieka tiesību rokasgrāmata ir pieejama šeit

Grozot saistību dzēšanas plānu maksātnespējas procesā, tiesai jāizvērtē parādnieka izdevumu un parādsaistību apmaksai novirzāmās summas apmērs

Thu, 04 Mar 2021 09:48:41 GMT

Senāta Civillietu departaments 3. martā (Lieta Nr. SPC-8/2021 (C33268619) paplašinātā- 15 senatoru sastāvā - izskatot Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu, atcēla Rīgas rajona tiesas lēmumu, ar kuru apstiprināti maksātnespējīgās fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi. Senāts nepiekrīt protestā paustajam viedoklim, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas, jo pretējā gadījumā liela daļa personu maksātnespējas procesā noteiktos maksājumus nespētu veikt. Vienlaikus Senāts norāda, ka tiesa nepamatoti nav vērtējusi fiziskās personas uzturēšanas izdevumu apmēru, kas netiek novirzīts parādsaistību dzēšanai.

Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 eiro mēnesī.

Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155. pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas.

Protesta iesniedzējs par prioritāru izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi - kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības maksātnespējas procesa citu mērķi - dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju.

Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155. panta normas interpretācijas gadījumā personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tiesības uz saistību dzēšanu tiek atņemtas pēc būtības.

Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma tiesību normas, tajā skaitā 155. pantu, likumdevējs veidojis, ņemot vērā abus iepriekš minētos maksātnespējas procesa mērķus, samērodams kreditora un parādnieka tiesības. Maksātnespējas likuma 155. panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu, ņemot vērā parādnieka ienākumu apmēru, nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram.

Vienlaikus Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kas paliek parādniekā rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi. Tāpat nav iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami.

Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.

Advokatūras dienas

Fri, 26 Feb 2021 16:00:30 GMT

Šogad Latvijas advokatūra svin savu 100.jubileju. Šī notikuma ietvaros tiks rīkotas bezmaksas juridiskās palīdzības dienas, kurās zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi savu iespēju robežās un brīvprātīgi sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs laika posmā no 2021.gada 15.marta līdz 19.martam klientiem sniegs attālinātas juridiskās konsultācijas maksātnespējas jautājumos.

Konsultācijas laikā Jums būs iespēja noskaidrot visu par maksātnespējas procesu, tā ilgumu un izmaksām saistīto informāciju. Tāpat būs iespēja uzzināt par ģimenes maksātnespējas iespējām. Konsultācijā tiks sniegta detalizēta informācija arī par dokumentiem, kas nepieciešami maksātnespējas procesa uzsākšanai. Ja Jūsu parādi ir vairāk kā 5000 *euro* un pārskatāmā nākotnē neredzat iespēju šos parādus atmaksāt, iespējams, tieši fiziskās personas maksātnespēja var situāciju atrisināt – Jūs pēc samērā īsa laika varat atgūt maksātspēju, lai vairs nebūtu jāsatraucas par kreditoru un tiesu izpildītāju aktivitātēm (zvaniem, vēstulēm, kontu apķīlāšanu utt.).

Konsultācijas laiku lūdzam saskaņot līdz 2021.gada 12.martam ,
rakstot uz e-pastu lauris.klagiss@gmail.com.

Šonedēļ Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja apstiprināšanai otrajā lasījumā Saeimā likumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Tue, 16 Feb 2021 08:07:49 GMT

Saskaņā ar minēto likumprojektu, no parādiem vieglāk varēs atbrīvoties tikai tie iedzīvotāji, kuri pēdējos 12 mēnešus maksājuši nodokļus Latvijā un kuriem pēdējos 12 mēnešus deklarētā dzīvesvieta bijusi Latvijā un viņi saņēmuši sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta, kuriem pēdējos 12 mēnešus vidējie ienākumi mēnesī nesasniedza valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kuriem nav bankā vai par labu trešajām personām ieķīlātas nekustamas mantas, kuriem nav parādsaistību vai mantas ārzemēs un kuri vismaz trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas bijuši oficiāli atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātajiem.

Par trūcīgu atzīst tādu, kuram pēdējo triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro. Bet maznodrošinātās personas ienākumus katrā pašvaldībā vērtē atsevišķi. Piemēram, Rīgā mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro, izņemot, ja dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kuram vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 eiro.

Parādu atlaišanas pieteikums parādniekam jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš atbrīvojumu no parādiem taisīs notariālā akta veidā.

Bet pirms tam parādniekam būs pienākums apmeklēt īpašus finanšu izglītības kursus, kurus bez maksas rīkos Nodarbinātības valsts aģentūra.

Likums paredz, ka parādu dzēšanas procedūras izdevumi jāsedz parādniekam pašam, viņa vietā valsts neko nemaksās. Par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu parādniekam būs jāmaksā zvērinātam notāram 100 eiro. Atbrīvošanu no parādiem varēs izmantot tikai vienu reizi.

Juridiskās komisijas deputāti vienojās, ka priekšlikumi, lai sagatavotu likumprojektu trešajam lasījumam Saeimā, jāiesniedz līdz šā gada 5. martam.

Kontakti E-konsultācijai:

tālr.: +371 29470425

E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com

Datu valsts inspekcija piemēro 65 000 euro sodu par maksātnespējas datu nelikumīgu apstrādi

Tue, 09 Feb 2021 12:58:12 GMT

Datu valsts inspekcija 2020.gada nogalē uzlika 65 000 euro sodu SIA “Lursoft IT” par prettiesisku personas datu apstrādi, publiskojot tīmekļa vietnē www.lursoft.lv personas datus saturošus dokumentus. Tāpat Datu
valsts inspekcija SIA “Lursoft IT” uzlika pienākumu pārtraukt prettiesisku personas datu apstrādi (publicēšanu).

Datu valsts inspekcija administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vērtēja, vai 2020.gadā SIA “Lursoft IT” veiktā datu apstrāde, publiskojot tīmekļa vietnē www.lursoft.lv personas datus saturošus dokumentus, ir atbilstoša

2020.gadā spēkā esošajam regulējumam. Inspekcija konstatēja, ka SIA “Lursoft IT” ir veikusi prettiesisku personas datu apstrādi, publiskojot, personas datus, kuri ir iekļauti Uzņēmumu reģistra reģistrācijas lietas

nepubliskajā daļā.

2020.gada 7.janvārī spēkā stājušies grozījumi likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” paredz, ka reģistrācijas lieta tiek sadalīta divās daļās publiskajā un nepubliskajā. Publiskās daļas dokumenti un līdz

ar to arī personas dati ir publiski pieejami un tos var atkal izmantot, komersantam sniedzot pakalpojumus. Savukārt nepubliskās daļas dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija un šādas informācijas atkal izmantošana un publiskā pieejamībā ir aizliegta. Līdz ar to personas datu, kuri ir iekļauti juridiskās personas reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, publicēšanai un vispārīgai pieejamībai nav tiesiskā pamata atbilstoši

Vispārīgās datu regulas noteikumiem.

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka lietas ietvaros konstatētā prettiesiskā datu apstrāde attiecas uz tiem personas datiem, kas iekļauti reģistra nepubliskajā daļā iekļautajos - dokumentos.

Lai arī SIA “Lursoft IT” informāciju no Uzņēmuma reģistra ieguva līdz normatīvā regulējuma izmaiņu spēkā stāšanās brīža, turpināt personas datu apstrādi, tai skaitā publicēšanu, ja tai zudis tiesiskais pamats (tai skaitā vēsturisko informāciju) nav atbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem.

Lietas ietvaros Datu valsts inspekcija konstatēja, ka SIA “Lursoft IT”, neievērojot Maksātnespējas likumā noteikto termiņu, tīmekļa vietnes www.lursoft.lv Maksātnespējas reģistra datu bāzē publicēja informāciju par vēsturiskajiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem ilgāk, nekā vienu gadu pēc ieraksta par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu izdarīšanas dienas, t.i. timekļa vietnē www.lursoft.lv informācija par

vēsturiskajiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem bija pieejama piecus gadus pēc ieraksta par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas izdarīšanas dienas.

Datu valsts inspekcija skaidro, lai arī SIA “Lursoft IT” nav Maksātnespējas likuma 132.panta trešās daļas tiešais adresāts (Maksātnespēja reģistra pārzinis ir Uzņēmumu reģistrs), tam ir saistoša šīs tiesību normas būtība

un tajā ietvertā likumdevēja interpretācija, vērtējot samērīgumu starp datu subjekta interesēm uz savu personas datu aizsardzību un kontroli pār saviem personas datiem un SIA “Lursoft IT” un to klientu interesi turpināt

personas datu apstrādi bez jebkādiem ierobežojumiem.

Administratīvais naudas sods 65 000 euro apmērā piemērots ņemot vērā, aizskarto datu subjektu skaitu, publicēto personas datu apjomu, kompānijas apgrozījuma apmēru, kā arī to, ka SIA “Lursoft IT” pēc Datu valsts inspekcijas saņemtajām norādēm neizbeidza un neierobežoja personas datu publicēšanu uz laiku, kamēr tiek noskaidrots, vai apstrāde ir atbilstoša normatīvajam regulējumam, t.i., par iespējamu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai neatbilstošu datu apstrādi, publicējot informāciju SIA “Lursoft IT” tīmekļa vietnē.

Kontakti E-konsultācijai:

tālr.: +371 29470425

E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com

Jaunie likuma grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanā

Fri, 15 Jan 2021 12:31:31 GMT

2020. gada 23. decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz izmaiņas maksātnespējas regulējumā attiecībā uz juridiskajām personām:

1. Līdz 2021. gada 1. martam kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

2. Līdz 2021. gada 1. martam parādniekam (juridiskai personai) nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme , izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.

3. Līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu. Līdz 2021. gada 30. jūnijam gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

4. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai vai apstiprināts vai grozīts atbilstoši likuma " Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību " 35. panta pirmajai daļai vai šā panta pirmajai daļai un Covid-19 izraisītās krīzes sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, tad līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Kontakti E-konsultācijai:

tālr.: +371 29470425

E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com

Aktuālās izmaiņas maksātnespējas procesa izmaksās.

Tue, 05 Jan 2021 14:32:51 GMT

Sakarā ar to, ka no 2021.gada 1.janvāra ir noteiktas minimālās mēneša darba algas izmaiņas, tad turpmāk maksātnespējas procesa uzsākšanai nepieciešamā depozīta iemaksa gan fiziskām, gan juridiskām personām būs 1000 EUR (divu minimālo mēnešalgu apmērā).

Savukārt minimālais ikmēneša maksājums kreditoriem fiziskām personām būs 166,67 EUR (ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas).

Kontakti E-konsultācijai:

tālr.: +371 29470425

E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com

Aktuālā maksātnespējas statistika

Mon, 13 Apr 2020 08:19:01 GMT

Saeima pieņem izmaiņas maksātnespējas saistību dzēšanas procedūrā sakarā ar Covid-19 izplatību

Iespēja pasludināt fizisko personu maksātnespēju likumdošanā ir paredzēta jau kopš 2009. gada, tātad jau ilgāk, kā 10 gadus.

Saskaņā ar maksātnespējas reģistra datiem, šo 10 gadu laikā fizisko personu maksātnespējas procesa lietas ir ierosinātas 10234 personām. No šīm lietām 7905 gadījumos ir izpildīts saistību dzēšanas plāns.

2019. gadā tika ierosinātas 1652 jaunas fizisko personu maksātnespējas lietas, un ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz ekonomiku un bezdarba paaugstināšanos, prognozējam, ka 2020. gadā pasludināto maksātnespēju skaits tikai palielināsies.

Augstāk minētais liecina, ka fizisko personu maksātnespējas process ir efektīvs un nereti arī vienīgais veids, kā atjaunot maksātspēju, atrisināt gadiem ilgi krātos parādus un tikt vaļā no ātro kredītu devēju uzmācīgajiem zvaniem, atgādinājuma vēstulēm, kā arī parādnieku radinieku izspiegošanas.

Maksātnespējas saistību dzēšanas procedūra sakarā ar Covid-19 izplatību

Sun, 05 Apr 2020 22:44:59 GMT

Saeima pieņem izmaiņas maksātnespējas saistību dzēšanas procedūrā sakarā ar Covid-19 izplatību

Saeima 3.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus ārkārtējās situācijas laikā ieviest terminētas izmaiņas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes kavējumu jomā.

Likuma grozījumos noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem veikšanas laika pārcelšanu pēc parādnieka motivēta pieteikuma. Šis nosacījums ir spēkā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām. Vienlaikus tiek pagarināts saistību dzēšanas procedūras termiņš par attiecīgo periodu.

Saeima arī noteica, ka no 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos 6% gadā.

Vienlaikus grozījumi nosaka no 12.marta līdz 1.jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, paredzot, ka šis laika posms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Ar Covid-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis pašlaik.

Par Covid-19 ietekmi uz maksātnespējas procesiem

Tue, 31 Mar 2020 16:56:34 GMT

Kā Covid-19 ietekmē maksātnespējas procesus?

Covid-19 ir ieviesis korekcijas arī maksātnespējas jautājumos. 2020.gada 21.martā tika izsludināts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Minētā likuma 17.pants noteic, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Tas nozīmē, ka attiecībā uz juridiskajām personām, kreditori maksātnespējas pieteikumus līdz 2020. gada 1. septembrim iesniegt nevarēs.

Attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesiem, atgādinām, ka gadījumā, ja Covid-19 vai citu iemeslu dēļ darbiniekam tiek samazināta alga, šādā gadījumā darbiniekam ir tiesības sagatavot un tiesā apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, tādā veidā samazinot ikmēneša maksājumus kreditoriem.

Savukārt, ja darbinieks darbu ir zaudējis pavisam, šādā gadījumā saskaņā ar Maksātnespējas likuma 162.panta 6.daļu ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, var uz pusi samazināt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem , ja viņš saistību dzēšanas procedūras laikā nespēj atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbnespējīgs. Šeit gan jāatzīmē, ka gadījumā, ja darbinieks saņems bezdarbnieku pabalstu, šis pabalsts būs uzskatāms par maksātnespējīgās fiziskās personas ienākumiem, no kuriem viena trešā daļa būs jāmaksā kreditoriem.

Vienmēr jāatceras, ka no katras bezizejas ir vismaz 2 izejas. Ja Covid-19 fizisku vai juridisku personu ir novedis līdz finansiālai bezizejai, tad vēlamies atgādināt, ka projekts “Maksātspēja” ( www.maksatspeja.lv ) ir radīts, lai finansiālās grūtībās nonākušās fiziskās personas vai ģimenes, kā arī uzņēmumu īpašnieki vieglā un saprotamā veidā varētu uzzināt par iespējām atjaunot savu maksātspēju, īstenojot maksātnespējas procesu.

Mūsu misija ir dot iespēju parādniekiem (fiziskām personām), kuru manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotiem no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Tāpat mūsu mērķis ir palīdzēt uzņēmumu īpašniekiem likvidēt neatrisināmās finansiālās grūtībās nonākušus uzņēmumus un uzsākt jaunu uzņēmējdarbību.

Solidarizējoties ar ārkārtas stāvoklī nokļuvušajām fiziskajām un juridiskajām personām, mēs līdz brīdim, kad tiks atcelts valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis, piedāvājam bezmaksas e-konsultācijas (telefoniski, Skype, e-pastā) par fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesa niansēm.

Fizisko personu maksātnespējas aktualitātes – biežāk uzdotie jautājumi un atbildes

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Mon, 25 Nov 2019 09:42:03 GMT

Maksātnespēja fiziskajām personām - biežāk uzdotie jautājumi un atbildes

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra mājas lapā pieejamo statistiku kopš 2009.gada fiziskās personas maksātnespēju, izpildot saistību dzēšanas plānu, veiksmīgi ir pabeigušas jau 7383 personas. Un liela daļa no šīm personām (1109) maksātnespējas procesu veiksmīgi ir noslēgušas tieši 2019.gadā.

Fiziskās personas maksātnespējas process pēc būtības ir pasākumu kopums, kura mērķis ir dot iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām (tai skaitā, kredītiem, nodokļu parādiem utt.) un atjaunot maksātspēju.

Ņemot vērā mūsu specializāciju fizisko personu maksātnespējas jautājumos, mēs esam apkopojuši klientu biežāk uzdotos jautājumus, kā arī snieguši atbildes uz tiem.

Kādi ir maksātnespējas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti?

Lai mēs varētu sagatavot jūsu fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu, mums ir nepieciešami šādi dokumenti:

Parādsaistību pamatojošie dokumenti (kredītlīgumi, patēriņa preču līgumi, studiju maksas līgumi, inkaso paziņojumi utt.). Ja ir tiesas spriedums, tad vajag tiesu izpildītāja izziņu par aktuālo parāda atlikumu.
Pašvaldības izziņa par deklarēto dzīves vietu.
Izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta ar apliecinājumu, ka persona ir nodokļu maksātājs.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā uzkrātiem datiem (par apdrošinātās personas iemaksām) par pēdējiem 6 mēnešiem.
Izziņa no Uzņēmumu reģistra par ziņām Laulāto mantisko attiecību reģistrā, un par to, ka persona nav individuālais komersants.
Izziņa no Zemesgrāmatu nodaļas par nekustamā īpašuma neesamību.
Izziņa no CSDD (Ceļu satiksmes drošības direkcija) par transportlīdzekļu neesamību īpašumā.
Darba vietas izziņa par darba algu.
Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumi (ja pieder nekustamais īpašums)

Kādas ir maksātnespējas procesa uzsākšanas un ikmēneša izmaksas?

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, jārēķinās ar šādām izmaksām:

Maksātnespējas depozīts 2 minimālo mēnešalgu apmērā – 860,- EUR.
Valsts nodeva – 70,- EUR.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – 5,24 EUR.
Advokāta pakalpojumu izmaksas – atkarīgas no lietas sarežģītības – aptuveni 500-1000 EUR par visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un juridiskā atbalsta sniegšanu visa procesa laikā.
Ikmēneša maksājumi kreditoriem - viena trešā daļa no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas – minimāli 143,33-EUR/mēn.

Kam var piemērot fizisko personu maksātnespēju?

Fizisko personu maksātnespēju var piemērot jebkurai fiziskai personai, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 EUR;
sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 EUR;
šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un Maksātnespējas likuma 131. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām personām, ja tā pārsniedz 5000 EUR.

Kādi ir fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi?

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai:

kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;
kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā;
kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;
pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas;
kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams arī individuālajiem komersantiem.

Kāda ir fizisko personu maksātnespējas procesa kārtība?

Tiesā tiek iesniegts maksātnespējas pieteikums.
Aptuveni 2 nedēļu laikā tiesa pasludina personas maksātnespēju un ieceļ maksātnespējas administratoru.
Aptuveni 10 dienu laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas administrators sazinās ar parādnieku un prasa sniegt informāciju par ienākumiem, kā arī kustamās un nekustamās mantas esamību.
Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras.
Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta (ja tāda ir), un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

Kādi ir fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņi?

Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt Maksātnespējas likumā noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt Maksātnespējas likumā noteikto saistību apmēru, šādā gadījumā saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 EUR;
divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 EUR līdz 150 000 EUR;
trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 EUR.

Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie, nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.

Kas ir ģimenes maksātnespējas process?

Bieži vien praksē mēdz būt gadījumi, kad viens ģimenes loceklis ir galvojis par otra ģimenes locekļa saistībām. Šādā gadījumā ir iespēja iesniegt tā saucamo "ģimenes" maksātnespējas pieteikumu.

Ģimenes maksātnespējas procesu ir iespējams pasludināt attiecībā gan uz laulātajiem, gan uz radiniekiem līdz pat otrajai pakāpei (bērni, mazbērni, vecāki, vecvecāki, brāļi un māsas).

Ģimenes maksātnespējas gadījumā ģimenes locekļi minētās izmaksas sedz kopīgi.

Vai maksātnespējas procesa laikā ir iespējams turpināt dzīvot sev piederošajā īpašumā?

Jāatceras, ka gadījumos, kad parādnieka māja vai dzīvoklis ir ieķīlāti par labu bankai, ar banku ir iespējams noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis. Šādā gadījumā pusēm ir jāvienojas par īres maksas apmēru.

Rezumējot iepriekš minēto, gadījumā, ja Jūsu parādi sasniedz vai pārsniedz 5000 euro, un Jūs pārskatāmā nākotnē neredzat iespēju šos parādus atmaksāt, iespējams, tieši fiziskās personas maksātnespēja var situāciju atrisināt – Jūs pēc samērā īsa laika varat atgūt maksātspēju, lai vairs nebūtu jāsatraucas par kreditoru un tiesu izpildītāju aktivitātēm (zvaniem, vēstulēm, kontu apķīlāšanu utt.).

Mēs piedāvājam sniegt konsultācijas, saistībā ar fizisko personu maksātnespēju, izvērtēt Jūsu situāciju, sagatavot maksātnespējas pieteikumu, sastādīt saistību dzēšanas plānu, pārstāvēt jūs tiesā, kā arī komunikācijā ar maksātnespējas administratoriem un kreditoriem.

Maksātnespējas procesā tiesas pienākums pārliecināties par parādnieka izredzēm tikt atbrīvotam no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Fri, 25 Oct 2019 06:15:47 GMT

Apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām. Spriedumu skatīt zemāk.

Tiesas pienākums pārliecināties par parādnieka izredzēm tikt atbrīvotam no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām

Apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām.

Latvijas Republikas Senāta

Civillietu departamenta

2019.gada 11.jūnija

LĒMUMS

Lieta Nr. C32189017, SPC-13/2019

ECLI:LV:AT:2019:0611.C32189017.8.L

Senāts šādā sastāvā:

senatore referente Mārīte Zāģere,

senatore Inta Lauka,

senators Valerijs Maksimovs

rakstveida procesā izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmumu fiziskās personas [pers. A] maksātnespējas procesa lietā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu pasludināts fiziskas personas [pers. A] maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Jānis Cīrulis.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem, izriet, ka parādniekam ir neizpildītas parādsaistības pret AAS „Balta”, kurām iestājies izpildes termiņš. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 5.janvāra pavadvēstulē un tai pievienotajā prasības pieteikumā norādītie apstākļi, apstiprina, ka AAS „Balta” prasības lietā pret [pers. A] par parāda 5494,59 EUR piedziņu ir ierosināta tiesvedība.

Lietas materiālos esošie [pers. A] mantisko stāvokli raksturojošie pierādījumi apliecina, ka viņa īpašumā nav reģistrēti transportlīdzekļi, uz [pers. A] vārda nav nostiprināti nekustamie īpašumi, kā arī viņam nepieder kapitāldaļas uzņēmumos. No Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada [..] aprīlī sniegtās informācijas, izriet, ka [pers. A] bruto ienākumi laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 3.decembrim bija 6073,75 EUR un no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 28.februārim 996,30 EUR.

Lietā ir pierādīts, ka parādniekam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un tās pārsniedz 5000 EUR, kas ir pamats Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punkta piemērošanai.

[1.2] Maksātnespējas likuma 130.pantā norādītie fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi nav konstatējami.

Spriedums pamatots ar Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktu un Civilprocesa likuma 363.27pantu.

Spriedums kā nepārsūdzams stājies likumīgā spēkā

[2] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 4.oktobra lēmumu apstiprināta parādnieka bankrota procedūras pabeigšana, piemērota saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns.

Sakarā ar to, ka Jānis Cīrulis atcelts no administratora pienākumu pildīšanas, 2017.gada 7.novembrī par fiziskās personas [pers. A] maksātnespējas procesa administratoru iecelts Mārtiņš Pevko (sk. lietas 66.-68.lp.).

[3] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2018.gada 20.septembrī saņemts [pers. A] pieteikums par maksātnespējas procesa pabeigšanu sakarā ar saistību dzēšanas plāna izpildi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018.gada 5.oktobrī nolēma izbeigt saistību dzēšanas procedūru un maksātnespējas procesu, dzēst saistību dzēšanas plānā norādītās saistības 3171,35 EUR, kas nav izpildītas saistību dzēšanas procesa laikā.

Lēmumā norādīts šāds pamatojums.

No tiesas apstiprinātā saistību dzēšanas plāna redzams, ka bankrota procedūras ietvaros netika apmierināts kreditora AAS „Balta” galvenais prasījums 4869,35 EUR un blakus prasījums 489,94 EUR. Parādnieks uzņēmās pienākumu 12 mēnešu laikā segt kreditora prasījumu, veicot maksājumu 134 EUR mēnesī. Pieteikumam par saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu pievienotās konta un maksājuma dokumenta izdrukas apliecina, ka parādnieks saistību dzēšanas plānu ir izpildījis, veicot maksājumus kopā 1608 EUR. Ievērojot to, ka parādnieks ir izpildījis saistību dzēšanas plānu, iebildumi no kreditora nav saņemti, ir pamats izbeigt saistību dzēšanas procedūru, izbeigt parādnieka maksātnespējas procesu, un dzēst saistības, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procesa laikā.

Lēmums pamatots ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, 165.panta pirmās daļas 2.punktu, ceturto daļu, Civilprocesa likuma 363.28 panta pirmās daļas 5.punktu un 363.35 panta pirmo daļu.

Lēmums kā nepārsūdzams stājies likumīgā spēkā.

[4] Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedzis protestu, kurā, atsaucoties uz būtiskiem procesuālo tiesību normu pārkāpumiem un materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu, lūdzis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmumu atcelt un maksātnespējas procesa pieteikumu nodot jaunai izskatīšanai.

Protests pamatots ar šādiem argumentiem.

[4.1] Apmierinot [pers. A] pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiesa formāli piemērojusi Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktu, jo nav izvērtējusi būtisku apstākli, ka parādnieka saistības izriet no AAS „Balta” regresa prasības. Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 41.pantam pamats regresa prasībai var būt tikai transportlīdzekļa vadītāja prettiesiska rīcība.

[4.2] Pieņemdama lēmumu, ar kuru [pers. A] atbrīvots no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām, tiesa nepamatoti nav piemērojusi Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas 2.punktu – pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi no neatļautas darbības.

[4.3] Tiesai konkrētajā gadījumā bija pienākums vērtēt, vai [pers. A] darbības neliecina par maksātnespējas procesa negodprātīgu izmantošanu nolūkā atbrīvoties no tādām saistībām, kas radušās parādnieka prettiesiskas rīcības dēļ.

[5] Paskaidrojumus sakarā ar protestu iesniedzis [pers. A], norādīdams iebildumus pret protesta pamatojumu. Savukārt administrators paskaidrojumos paudis viedokli, ka protests kā pamatots ir apmierināms.

Motīvu daļa

[6] Iepazinies ar lietas materiāliem un apsvēris protestā norādītos argumentus, Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmums atceļams daļā, ar kuru apmierināts [pers. A] pieteikums par viņa atbrīvošanu no saistību dzēšanas plānā paredzētajām neizpildītajām saistībām, bet pārējā daļā protests noraidāms.

[7] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 5.panta pirmajai daļai fiziskas personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Šā likuma 6.pantā nostiprināti vispārējie maksātnespējas procesa principi, un nav vietas šaubām, ka tiesai, lemjot ikvienu jautājumu, kas saistīts ar maksātnespējas procesu, ir pienākums rīkoties tā, lai tiktu nodrošināta pamatprincipu ievērošana.

[8] Jāpiekrīt protesta iesniedzēja argumentiem, kuros norādīts, ka tiesa, ar 2018.gada 5.oktobra lēmumu atbrīvodama [pers. A] no tām saistībām, kas palikušas neizpildītas pēc saistību dzēšanas plāna darbības beigām, nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kas lietā pastāvošajos faktiskajos apstākļos bija jāpiemēro.

[8.1] Maksātnespējas likuma 164.panta pirmajā daļā noteikts, ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas. Savukārt šā panta ceturtās daļas 2.punkts paredz, ka pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi no neatļautas darbības.

Tas nozīmē, ka Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtajā daļā nostiprināts vispārējs princips, kuram atbilstoši fiziskā persona maksātnespējas procesā ne pie kādiem apstākļiem nevar atbrīvoties no saistībām, kuru pamatā ir neatļauta darbība (sal. Senāta 2018.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.SKC-5/2018 ( ECLI:LV:AT:2018:0315.C35074713.2.S ) 4.3.punktu).

No lietas materiāliem redzams, ka [pers. A] saistības rašanās pamatā bija AAS „Balta” regresa kārtībā pieteiktais prasījums par ceļu satiksmes negadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Ja pamats šādam prasījumam saskaņā ar OCTA likuma 41.pantu var būt vienīgi ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāja prettiesiska rīcība, tad atzīstams, ka AAS „Balta” prasījums pret [pers. A] jeb parādnieka neizpildītās saistības ietilpst Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas 2.punkta tvērumā, kas nepieļauj to dzēšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā. Minētā ierobežojuma atbrīvošanai no tādām saistībām, kuru rašanās cēlonis bijusi neatļauta darbība, piemērošanu neietekmē fakts, ka fiziska persona izpildījusi saistību dzēšanas plānā paredzētos noteikumus.

Tādējādi Senāts nonāk pie secinājuma, ka, nepiemērodama Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas 2.punktu, tiesa pieņēmusi lēmumu, kas daļā par [pers. A] atbrīvošanu no maksātnespējas procesa laikā neizpildītajām saistībām ir acīmredzamā pretrunā ar norādītās tiesību normas jēgu un mērķi.

[8.3] Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, ka tiesa, piemērojot tiesību normas, ņem vērā judikatūru, ar ko saprot „tiesu nolēmumos atrodamās juridiskās atziņas, kas ir vispārināmas un līdz ar to pielietojamas ne vien konkrētajā, bet arī citos gadījumos” (sk. Levits E. Judikatūra – pamati, problēmas, piemērošana // Latvijas Republikas Augstākās tiesas Biļetens, Nr.1/2010, 32.lpp.).

Minētajā normā ietvertā noteikuma mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanas taisnīgumu, vienveidību un tiesisko stabilitāti.

Senāts atgādina, ka atšķirībā no Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas judikatūras, kas ir vispārsaistoša spēka tiesību avots jebkurā Latvijas tiesību sistēmas nozarē, nacionālo tiesu nolēmumos izteiktajām atziņām nav normatīvi saistoša spēka (attiecībā uz civillietām izņēmums - Civilprocesa likuma 476.panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā), tāpēc tiesa, nonākdama pie pārliecības par līdzšinējās prakses nepareizību, var no tām atkāpties, protams, sniedzot šādas rīcības juridisko pamatojumu (sal. Senāta 2015.gada 22.septembra sprieduma lietā Nr.SKC-2778/2015 (C15163815) 8.punktu).

Lai gan kasācijas instances tiesa faktisko un tiesisko apstākļu ziņā salīdzināmā lietā atklājusi Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtajā daļā iekļauto normu saturu (sk. šā lēmuma 8.1.punktu), Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šīs juridiskās atziņas atstājusi bez ievērības, nesniegdama atkāpšanās no judikatūras pamatojumu, kas veido Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas pārkāpuma sastāvu.

[8.4] Tādējādi protestā apstrīdēto tiesas lēmumu daļā par [pers. A] maksātnespējas procesa laikā neizpildīto saistību dzēšanu nevar atzīt par tiesisku, tāpēc tas minētajā daļā atceļams.

[9] Protestu kasācijas instances tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 485.pantu izskata šā likuma 464.-477.pantā norādītā kārtībā.

Tas nozīmē, ka Senātam līdztekus citiem minēto normu noteikumiem ir jāievēro Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā paredzētie kritēriji, pēc kuriem identificējamas lietas izskatīšanas robežas.

Iesniegtajā protestā prokurors lūdzis atcelt tiesas spriedumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un lēmumu, ar kuru šis process izbeigts, atbrīvojot [pers. A] no tām atlikušajām saistībām, kas netika izpildītas maksātnespējas procesa ietvaros. Taču, neraugoties uz to, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesisku pasākumu kopums, kas secīgi sastāv no vairākām patstāvīgām stadijām, tostarp bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras (Maksātnespējas likuma 5.panta pirmā daļa, 128.panta trešā daļa), tiesas 2017.gada 4.oktobra lēmums, ar kuru [pers. A] bankrota procedūra atzīta par pabeigtu, vienlaikus piemērojot saistību dzēšanas procedūru un apstiprinot saistību dzēšanas plānu, nav protestēts.

Līdz ar to minētā lēmuma tiesiskums, ievērojot Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā noteiktās lietas izskatīšanas robežas, nevar būt apspriešanas priekšmets kasācijas instances tiesā. Šādos apstākļos jākonstatē, ka šis tiesas lēmums kā likumā paredzētā kārtībā neapstrīdēts ir spēkā esošs, kas savukārt izslēdz pamatu protesta pārējā daļā apmierināšanai. Pirmkārt, absolūts šķērslis tiesas 2017.gada 19.aprīļa sprieduma par [pers. A] maksātnespējas procesa pasludināšanu atcelšanai un [pers. A] pieteikuma atkārtotai izskatīšanai ir tas, ka šā procesa norises gaitā 2017.gada 4.oktobrī pieņemtais lēmums kā neapstrīdēts saglabā likumīgo spēku, ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām. Otrkārt, parādniekam izpildot ar tiesas lēmumu apstiprināto saistību dzēšanas plānu, [pers. A] maksātnespējas procesa stadija – saistību dzēšanas procedūra – noslēdzās, kas savukārt deva tiesai pamatu šā procesa izbeigšanai (Civilprocesa likuma 363.35panta piektā daļa, Maksātnespējas likuma 165.panta ceturtā daļa).

[10] Vienveidīgas tiesu prakses veidošanas nolūkā Senāts vērš uzmanību, ka tad, ja pieteikumā par maksātnespējas procesa piemērošanu norādītas vien tādas parādsaistības, kas izriet no Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas normās uzskaitītajiem prasījumiem, šā likuma 5.panta pirmajā daļā formulētais maksātnespējas procesa mērķis nevar tikt sasniegts. Respektīvi, pastāvot minētajiem apstākļiem, maksātnespējas procesa pasludināšanai un ar tā īstenošanu saistīto administrēšanas izmaksu segšanai (Maksātnespējas likuma 129.panta otrā, trešā daļa) zūd jēga, jo parādniekam nav izredžu tikt atbrīvotam no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām.

Iepriekš teiktais ļauj secināt, ka tiesai, apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 1. un 2.punktu un 485.pantu, Senāts

nolēma

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmumu atcelt daļā par to saistību dzēšanu, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procedūras ietvaros, un viņa pieteikumu šajā daļā nodot jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet minēto lēmumu pārējā daļā, kā arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā precizē likumdevēja gribu attiecībā uz parādnieka pienākumiem fiziskas personas maksātnespējas procesā

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Wed, 04 Sep 2019 15:48:35 GMT

Otrdien, 3. septembrī, lai nodrošinātu vienotu izpratni par parādnieka pienākumiem fiziskas personas maksātnespējas procesā, Ministru kabinets atbalstīja redakcionālus grozījumus Maksātnespējas likumā.

Grozījumi skaidri definē Maksātnespējas likuma normas tā piemērotājiem, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Līdz 2015. gada 28. februārim Maksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem.

Savukārt 2015. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas.

2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā.

Tieslietu ministrijas ieskatā pašreizējā grozījumu interpretācija neatbilst likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem plānots novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās.

Likumprojektā ietvertās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja gribu, arī turpmāk nodrošinot attiecīgo normu atbilstošu piemērošanu.

Ņemot vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz godprātīgiem parādniekiem, kuriem jebkurā brīdī var tikt izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process ilgstošas atšķirīgas likuma normu izpratnes dēļ, likumprojektā paredzēta tā nekavējoša spēkā stāšanās. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

Likumprojekta "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" anotācija

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Tue, 20 Aug 2019 14:43:02 GMT

Pašlaik personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra ir fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 euro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, tai ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa.

Ja persona, kura nespēj segt savas parādsaistības, ņemot vērā tās finansiālo stāvokli, ir spējīga veikt obligātos maksājumus 930 euro apmērā, tad, neatkarīgi no tā, vai šādai personai ir aktīvi, vispirms ir jāiziet bankrota procedūra, lai piekļūtu saistību dzēšanas procedūrai. Ņemot vērā to subjektu profilu, uz ko attieksies likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" (turpmāk – likumprojekts), esošais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums visbiežāk pēc būtības nav pieejams.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes informatīvajā apskatā "NABADZĪBAS RISKS UN SOCIĀLĀ ATSTUMTĪBA LATVIJĀ. 2018. gada EU-SILC apsekojuma rezultāti" norādītajam 2017. gadā nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 23,3 % jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt jau trešo apsekojuma gadu pēc kārtas rādītājs palielinās gan iedzīvotāju skaita, gan arī īpatsvara no iedzīvotāju kopskaita ziņā:

Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.−2020. gadam īstenošanas plāna 3.1.1. pasākums paredz izvērtēt iespēju izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels.

Šī statistika vērtējama kopsakarā ar fizisko personu skaitu, kam ir parādsaistības, tā kā ne visām nabadzības riskam pakļautajām personām tādas ir.

Atbilstoši Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2018. gadā vidū sniegtajām ziņām parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 euro, ir apmēram 170 000, no kuriem:

apmēram 40 000 fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 euro;

apmēram 35 000 personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 euro.

Pēc prasības pieteikumiem pret fiziskām personām, pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 000 lietas (līgumstrīdi, zaudējumi, delikti).

Savukārt parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām:

52 procenti – parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem;

35 procenti – parādi citiem licencētiem kreditoriem;

13 procenti – parādi kredītiestādēm.

Minētais skaidri liecina, ka ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, kas vienlaikus kontekstā ar kopējo ekonomisko stāvokli neveicina šo personu vēlmi šīs parādsaistības segt, tādējādi turpinot atrasties nabadzības riska stāvoklī. Vienlaikus jāuzsver, ka kopējā statistika un iespējami augstā interese par šo mehānismu automātiski nebūt nenozīmē, ka visas personas patiešām izmantos likumprojektā ietverto mehānismu to mantiskā stāvokļa (aktīvu esamības) dēļ vai arī subjektīvas nevēlēšanās dēļ.

Ievērojot minēto, likumprojekts izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, bet kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam.

Attiecīgi likumprojektā paredzētais mehānisms vērsts uz sociāla atbalsta sniegšanu Latvijas Republikā dzīvojošiem. Līdz ar to tajā iekļautas prasības, kas nodrošina personas nepārprotamu saikni ar Latvijas Republiku, turklāt šo apstākli sasaistot arī ar noteiktā asociālā statusa (trūcīga vai maznodrošināta persona) esamību noteiktajā laika periodā pirms pieteikuma iesniegšanas.

Papildus jānorāda, ka būtisks šķērslis piekļuvei fiziskās personas maksātnespējas procesam ir izmaksu apmērs. Iepriekš aprakstītās sociālās un ekonomiskās grupas personām tas ir būtisks šķērslis, un tamdēļ likumprojekts attiecināts uz tādām personām, kurām parādsaistību īpatnību dēļ nav realizējamu aktīvu, lai nebūtu nepieciešams piesaistīt maksātnespējas procesa administratorus vai citus tamlīdzīgus subjektus, tā kā attiecīgo speciālistu piesaiste nešaubīgi sadārdzinātu procesu. Tādējādi likumprojektā paredzētais regulējums arīdzan neparedz fiziskās personas rīcību pirms tā atbrīvota no parādsaistībām, kuras nodrošināšanai un uzraudzībai būtu nepieciešams veidot kopīgā procedūrā ietvertus pienākumus un tiesības.

Ņemot vērā minēto, šajā likumprojektā paredzētā fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir ievērojami citādāka, nekā Maksātnespējas likumā ietvertā fiziskās personas maksātnespējas procesa norise. Tas arīdzan nozīmē, ka šajā likumprojektā ietvertās tiesības un pienākumi ir balstīti uz citu principu kopumu, nekā uzskaitīts Maksātnespējas likuma 6. pantā.

Tamdēļ ir nepieciešams un ir samērīgi veidot atsevišķu normatīvo aktu, lai turklāt nodrošinātu, ka šā likumprojekta subjektiem ir nepārprotami skaidras tiesības un pienākumi.

Likumprojektā iekļautās normas sadalītas četrās nodaļās:

I nodaļā "Vispārīgie noteikumi" (1. – 4. pants) iekļautas normas, kas risina pamata jautājumus – noteic likuma mērķi un darbības jomu, vispārīgi definē fiziskās personas atbrīvošanu un noteic piemērojamos principus;

II nodaļā "Pamatnosacījumi fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām" (5. – 8. pants) iekļautas detalizētas prasības attiecībā uz pašu fizisko personu, tās parādsaistībām un publicitāti – detalizēti definēts, kas ir fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekts, kāda ir pazīme un ierobežojumi, kā arī regulēta fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāte;

III nodaļā "Kārtība fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām" (9. – 14. pants; nodaļa tieši saistīta ar likumprojekta pielikumu) aprakstītas iesaistīto subjektu darbības, lai secinātu, vai fiziskā persona būtu atbrīvojama no parādsaistībām – noteiktas prasības pieteikuma iesniegšanai, definēti nosacījumi tā pieņemšanai un tālākās darbības gan pieteikuma pieņemšanas, gan nepieņemšanas gadījumā, noteiktas turpmāk veicamās darbības parādniekam un zvērinātam notāram un noteiktas kreditoru tiesības, kā arī ietverts regulējums par finanšu pratības kursu apguvi;

IV nodaļā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām sekas un fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšana " (15. – 18. pants) regulē jautājumus, kas saistīti ar fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām pēc tam, kad ir izskatīts pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām – noteiktas sekas ne tikai attiecībā uz parādsaistībām, bet arī fiziskās personas pienākumi un ierobežojumi, kā arī noteikti nosacījumi un sekas fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanai.

Kā galvenais likumprojekta mērķis (likumprojekta 1. pants) definēta fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām. Tomēr īpaša vērība vērsta arī uz fizisko personu iekļaušanu vai atgriešanu darba un ekonomiskajā vidē, turklāt ilgtermiņā.

Likumprojekta darbības joma (likumprojekta 2. pants) noteic, ka likumprojekts attiecas uz tādu fizisko personu, kurai (1) nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums un (2) nav pieejams Maksātnespējas likumā noteiktais fiziskās personas maksātnespējas process (3) tās sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ.

Pirmkārt, likumprojektā ierobežots to saistību loks, kas ļauj spriest par personas finanšu grūtībām. Proti, likumprojektā iekļauts ierobežojums, ka fiziskā persona nevar nokārtot parādsaistības, kas saskaņā ar civiltiesībās esošo pieeju, ir tādas neizpildītas saistības, ko parādniekam jau ir pienākums izpildīt. Ņemot vērā fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām īpatnības, tā balanss ir nosvērts par labu fiziskai personai, tās sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ. Tamdēļ likumprojekts neparedz vērtējumā iekļaut arī tādas saistības, kuru izpildes termiņš vai nosacījums tikai iestāsies, lai mazinātu fizisko personu iespējas izmantot procesu nelabticīgi un tādējādi nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību. Tomēr, lai likumprojekta piemērotājiem būtu skaidras prasības un vienota pieeja, likumprojektā iekļauta skaidrojoša norāde, ka fizisko personu var atbrīvot no tādām parādsaistībām, kurām iestājies izpildes pienākums. Turklāt, lai saglabātu zināmu līdzsvaru arī no kreditoru aizsardzības viedokļa, likumprojektā paredzēts, ka atbrīvot parādnieku var tikai no tādām saistībām, kur arī kreditoram likums ir uzlicis zināmu pienākumu vērtēt parādnieka kredītspēju.

Otrkārt, ne visām fiziskām personām to parādsaistību apmērs sasniedz Maksātnespējas likumā noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes zemāko slieksni (5000 euro). Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka parādsaistības mazākā apmērā atsevišķām sabiedrības grupām nerada būtisku slogu un fiziskai personai nebūtu nodrošināma iespēja tās risināt formālas kolektīvās procedūras ceļā.

Treškārt, būtiski uzsvērt, ka likumprojektā, atšķirībā no, piemēram, Maksātnespējas likuma 5. panta, nav uzsvars uz kreditoru kopuma interešu aizsardzību. Minētajā Maksātnespējas likuma normā ietverts fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis, kas citastarp paredz arī kreditoru kopuma interešu aizsardzību kā vienu no šī procesa pamatmērķiem. Tomēr kā norādīts jau iepriekš, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir vērsta uz sociāla atbalsta sniegšanu personām, kuru sociālais un ekonomiskais stāvoklis tām objektīvi liedz iespēju pat mēģināt risināt savas finanšu grūtības, lai tās nebūtu spiestas dzīvot par līdzekļiem, kas nesasniedz iztikas minimumu.

Ievērojot minēto, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mērķis (likumprojekta 3. pants) ir dot iespēju fiziskai personai, kuras aktīvi un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotai no noteiktām parādsaistībām, vienlaikus sniedzot iespēju stiprināt finanšu pratību.

Ņemot vērā būtisko slogu uz kreditoru interesēm, likumprojektā ietverts noteikums, ka katra fiziskā persona paredzēto mehānismu ir tiesīga izmantot tikai vienu reizi. Minētais nosacījums attiecas kā uz gadījumiem, kad beigās ir fiziskai personai pozitīvs iznākums, tā arī uz gadījumiem, kad tā nesaņem atbrīvojumu no parādsaistībām vai atbrīvojums vēlāk atcelts. Norādāms, ka, ja zvērināts notārs jau sākotnēji saskata šķēršļus fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām un atgriež atpakaļ pieteikumu iesniedzējam, uzskatāms, fiziskā persona nav izmantojusi savu iespēju un tā ir tiesīga iesniegt pieteikumu atkārtoti.

Arī fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām gadījumā ir būtiski definēt piemērojamos principus (likumprojekta 4. pants) – atklātības principu, labticības principu un nenovēršamas atbildības principu.

Viens no principiem, kas jāņem vērā, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām, ir atklātības princips. Proti, lai nodrošinātu, ka parādnieks sniedz pilnvērtīgu un vispusīgu informāciju iesaistītajām personām, likumā ietverts atklātības princips, vienlaikus paredzot neizpaužamas informācijas aizsardzību. Savukārt likumprojektā ietvertais labticības princips paredz, ka tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā, kā arī izvairoties no netaisnīgas iedzīvošanās. Abus minētos principus pastiprina nenovēršamas atbildības princips, kas nodrošina, ka iesaistītās personas sniedz tikai patiesu informāciju. Par apzināti nepatiesa pieteikuma iesniegšanu un par zināmu faktu un lietas apstākļu apzinātu noklusēšanu iesaistītās personas ir saucamas pie kriminālatbildības.

Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekta (likumprojekta 5. pants) definēšanai par pamatu ņemts Maksātnespējas likuma 127. pantā definētais fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts.

Tomēr likumprojektā ir iekļauta detalizētāka fiziskās personas piesaiste Latvijas Republikai – proti:

fiziskā persona pēdējos divpadsmit mēnešus ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs vai

tai pēdējos divpadsmit mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijas Republikā, ja tā saņem sociālos maksājumus no Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Kā arī definēts kritērijs par fiziskās personas vidējo ienākumu apmēru noteiktā laika periodā – vidējie ienākumi mēnesī (neskaitot tās summas, uz kurām atbilstoši Civilprocesa likumam nevar vērst piedziņu) pēdējo divpadsmit mēnešu laikā nesasniedza valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām iesniegšanas dienā. Attiecībā uz personas vidējiem ienākumiem gan būtu atzīmējams, ka tie ir visi personas gūtie ienākumi – gan ar nodokli apliekamie, gan ar nodokli neapliekamie ienākumi.

Tāpat no iespējamo fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjektu loka izslēgtas tādas fiziskās personas, kurām ir nodrošinātie kreditori (kreditori, kuru prasījumu tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), kā arī tādas fiziskās personas, kurām pastāv ārvalstu elements jeb ir parādsaistības vai aktīvi ārpus Latvijas Republikas. Turklāt, lai persona kvalificētos minētajam procesam, tai pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būtu jābūt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam.

Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pazīmes (likumprojekta 6. pants) veido divi kritēriji:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums;

2) parādsaistību apmērs pārsniedz 2000 euro, bet nepārsniedz 5000 euro.

Pirmais kritērijs detalizēti skaidrots iepriekš, aprakstot likumprojekta 2. pantu.

Savukārt par otro kritēriju jāuzsver, ka maksimālais slieksnis salāgots ar Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskās personas maksātnespējas procesa minimālo slieksni.

Vienlaikus likumprojekta 6. pantā iekļautas tās parādsaistības, kuras būtu iekļaujamas pieteikumā un no kurām potenciāli parādnieku varētu arī atbrīvot.

Likumprojektā iekļauti fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām piemērošanas ierobežojumi (likumprojekta 7. pants), kuru esamība liedz fiziskai personai piekļuvi likumprojektā ietvertajam mehānismam pat tad, ja persona atbilst fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekta kritērijiem (likumprojekta 5. pants) un tai pastāv nepieciešamās pazīmes (likumprojekta 6. pants).

Kā norādīts jau iepriekš, komentējot likumprojekta 3. pantu, likumprojektā ietverto mehānismu fiziskā persona ir tiesīga izmantot tikai vienu reizi, ņemot vērā būtisko slogu uz kreditoru interesēm.

Likumprojekta 7. pantā papildus iekļauts ierobežojums, ka uz fizisko personu attiecināmi Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktie ierobežojumi, lai atturētu fiziskās personas no fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām izmantošanas, lai negodprātīgi izvairītos no saistību izpildes.

Pašas fiziskās personas, tās kreditoru, kā arī trešo personu interešu aizsardzībai būtiski ir nodrošināt fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāti (likumprojekta 8. pants).

Ar Maksātnespējas likuma 12. pantu ir noteikts maksātnespējas reģistra darbības pamats. Maksātnespējas reģistrs ir daļa no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas (valsts informācijas sistēma) un tās pārzinis un turētājs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Neietekmējot Maksātnespējas likuma 12. pantā noteikto, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mērķis ir pietiekami līdzīgs Maksātnespējas likuma 3., 4. un 5. pantā noteiktajiem procesu mērķiem, lai arī fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāti nodrošinātu, izmantojot maksātnespējas reģistru. Turklāt tādējādi informācija par formālām procedūrām personas finanšu grūtību risināšanai būs pieejama vienuviet, līdz ar to samazinot administratīvo slogu kreditoriem un sadarbības partneriem kopumā.

Lai sasniegtu ziņu publicēšanas mērķi, ir pietiekami publicēt ziņas par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pamata notikumiem – par pašu parādnieku, datumu, kad pieņemts pieteikums, tā izskatīšanas rezultātu, kā arī nepieciešamības gadījumā, publicējot ziņas par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas faktu.

Ziņu publiska pieejamība ikvienai personai bez autorizācijas (nenodrošinot lietotāja atpazīšanu) fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām norises nolūkos ir samērīga un nepieciešama no dienas, kad izdarīts ieraksts par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma pieņemšanu, līdz dienai, kad izdarīts ieraksts par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma izskatīšanas rezultātu.

Ziņu publiska pieejamība laikā, kad jautājums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām vēl nav atrisināts, galvenokārt nodrošina informācijas pieejamību kreditoriem, kuru intereses fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām varētu būtiski ietekmēt parādniekam pozitīva iznākuma rezultātā. Vienlaikus, ziņu publicēšana aktīvajā periodā sniedz aizsardzību pašam parādniekam, tā kā likumprojekta 11. pantā paredzēts t.s. moratorija periods.

Tomēr kreditoru un esošo vai potenciālo sadarbības partneru interešu aizsardzības nolūkos ir samērīgi publicēt ziņas par fiziskās personas atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no parādsaistībām arī tad, kad jau ir pieņemts gala risinājums. Ziņu publiska pieejamība kreditoriem sniedz lielāku garantu, ka atbrīvošanas gadījumā fiziskā persona pildīs tai noteiktos pienākumus un ievēros tai noteiktos ierobežojumus (likumprojekta 16. pants). Savukārt esošajiem vai potenciālajiem sadarbības partneriem tas sniedz iespēju izvērtēt konkrētās fiziskās personas maksātspēju.

Vienlaikus ziņu publicēšanai pēc rezultāta (neatkarīgi no tā, vai tas ir pozitīvs konkrētajai fiziskai personai) sasniegšanas ir nosakāms tāds termiņš, kas saprātīgi sabalansē ietekmēto personu intereses.

Likumprojekta 8. panta trešajā daļā ziņu publicēšanai pēc tam, kad ir izlemts jautājums par parādnieka iesniegto pieteikumu, paredzēti dažādi termiņi, ko nosaka pēc fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām apstākļiem:

divi gadi pēc ieraksta par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma izskatīšanas rezultātu izdarīšanas dienas, ja fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikums apmierināts,– termiņš noteikts, ievērojot likumprojekta 16. pantā noteiktos pienākumus un ierobežojumus;

vienu gadu pēc ieraksta par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma izskatīšanas rezultātu izdarīšanas dienas, ja fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikums noraidīts,– termiņš noteikts, lai nodrošinātu iespēju kreditoram, no kura prasījuma fiziskā persona vēlējās tikt atbrīvota, konstatēt, ka atbrīvošana nav notikusi. Konstatēšanai ir izšķiroša un būtiska nozīme fiziskās personas (parādnieka) pasivitātes gadījumā, tā kā likumprojekts paredz kreditora tiesības saņemt tās summas, kas tam būtu pienākušās laikā, kamēr tika izskatīts pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām;

ja attiecināms, divus gadus pēc ieraksta par datumu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu, izdarīšanas dienas,– līdzīgi kā gadījumā, ja fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikums noraidīts, arī šajā gadījumā ziņu publiska pieejamība paredzēta kreditoru interešu aizsardzībai fiziskās personas (parādnieka) pasivitātes gadījumā. Tomēr fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas gadījumā ir nosakāms ilgāks ziņu publicēšanas laiks, tā kā kreditoriem, no kuru prasījumiem fiziskā persona tika atbrīvota, nav saprātīga pamata regulāri pārbaudīt maksātnespējas reģistra ierakstus kā tas ir pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām izskatīšanas laikā.

Savukārt ziņu glabāšana maksātnespējas reģistrā paredzēta līdz brīdim, kad konstatēts, ka fiziskā persona ir mirusi. Likumprojekta 3. panta otrajā daļā un 7. panta 1. punktā nostiprināts nosacījums, ka fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mehānisms ir izmantojams tikai vienu reizi, ņemot vērā jau iepriekš aprakstīto būtisko ietekmi uz kreditoru interesēm.

Turklāt pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšana ir piesaistīta teritorialitātei. Ņemot vērā, ka fiziskai personai šā likumprojekta ietvaros nav aizliegts mainīt tās dzīvesvietu, tādējādi mainot arī iespējamo piekritību. Tādējādi ir nepieciešams centralizēti nodrošināt ziņu par mehānisma izmantošanu saglabāšanu. Kā norādīts jau iepriekš, ziņas par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām norises pamata jautājumiem ir iekļaujamas maksātnespējas reģistrā.

Ja ziņas par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām netiktu glabātas līdz brīdim, kad tiek konstatēts, ka fiziskā persona ir mirusi, palielinās fiziskās personas negodprātīgas rīcības risks, kā rezultātā var tikt nodarīts kaitējums kreditoru interesēm.

Sasaistē ar likumprojekta 6. panta pirmajā daļā noteiktajām fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pazīmēm, likumprojektā paredzētas noteiktas prasības fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikumam (turpmāk – pieteikums) un tā iesniegšanai (likumprojekta 9. pants un pielikums).

Likumprojektā paredzēts, ka pieteikumu iesniedz zvērinātam notāram pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas. Zvērinātu notāru iesaiste ir efektīvs risinājums ne tikai to reģionalitātes un tādējādi pieejamības dēļ, bet arī tamdēļ, ka zvērinātu notāru institūts jau šobrīd pilda zināmas pirmstiesas institūcijas funkcijas, lielā mērā atslogojot tiesas resursu. Jāatzīmē, ka zvērināti notāri jau šobrīd ir pirmstiesas institūcija gan mantojuma, gan laulības lietās, kurās nepastāv strīds par tiesiskajām attiecībām. Tāpat arī sociālā dienesta iesaiste procesā pēc parādnieka atbrīvošanas teorētiski nemainītu jau ierasto noteiktās kategorijas personu komunikāciju ar institūciju, jo šā likumprojekta mērķgrupa ir tādas fiziskās personas, kurām Maksātnespējas likumā noteiktais fiziskās personas maksātnespējas process nav pieejamos to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ. Pēdējā apsvēruma rezultātā fiziskai personai tās atbrīvošanas no parādsaistībām gadījumā likumprojektā ir paredzēti pienākumi, kas veicinātu ne tikai tās finansiālās situācijas uzlabošanos, bet arī (aktīvāku) iesaistīšanos ekonomiskajā vidē, atjaunojot vai uzsākot darba tiesiskās attiecībās vai patstāvīgu saimniecisko darbību.

Pieteikuma sagatavošanai obligāti izmantojama likumprojekta pielikumā esošā veidlapa, kurā uzskatāmi ietvertas norādāmās ziņas. Veidlapas izmantošana nodrošinās ne tikai vieglāku, bet arī kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku pieteikuma sagatavošanu atšķirībā no, piemēram, pieteikuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kas, neraugoties uz Civilprocesa likumā noteiktām konkrētām satura prasībām, ir brīvā formā gatavojams pieteikums.

Veidlapā paredzēts šāds saturs:

fizisko personu identificējoša informācija – vārds, uzvārds un personas kods;
fiziskās personas kontaktinformācija;
finanšu grūtību iemeslu izskaidrojums;
detalizēta informācija par parādsaistībām;
apliecinājums par atbilstību likumprojektā noteiktajām prasībām un ierobežojumiem – ne tikai atbilstība likumprojekta 5. panta pirmajā daļā noteiktajām subjekta pazīmēm, bet arī apliecinājums par ierobežojumu (likumprojekta 5. panta trešā daļa un 7. pants) neesamību.

Lai pārliecinātos par pieteikumā norādīto ziņu patiesumu, pieteikumam pievienojami dokumenti, kas pamato tajā norādītos apstākļus (piemēram, parādsaistības pamatojošo dokumentu kopijas).

Papildus paredzēts, ka maksājumus, kas nepieciešami procesa norises nodrošināšanai (zvērināta notāra takse un valsts nodeva par notariālo darbību izpildi) fiziskā persona iemaksās reizē ar pieteikuma iesniegšanu. Lai nodrošinātu, ka šis process ir pieejams mērķauditorijai izmaksas monetārā ziņā sastāda šobrīd jau noteikto valsts nodevu par notariālo darbību izpildi 3,56 euro un nosakāmo zvērināta notāra taksi par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšanu 100 euro apmērā.

Tā kā likumprojektā ietvertais mehānisms izmantojams tikai vienu reizi, būtu nesamērīgi liegt atsaukt pieteikumu. Tomēr, ņemot vērā būtisko ietekmi uz kreditoru interesēm, ir nepieciešams noteikt brīdi, kad pieteikums vairs nav atsaucams. Ņemot vērā likumprojekta 11. pantā noteiktās pieteikuma pieņemšanas sekas, pieteikumu drīkst atsaukt līdz brīdim, kad šīs sekas iestājas.

Papildus, likumprojekta 9. pantā iekļautas zvērināta notāra tiesības fiziskai personai sniegt atbalstu pieteikuma sagatavošanā.

Likumprojektā paredzētā pieteikuma pieņemšanas kārtība (likumprojekta 10. pants) noteikta tādējādi, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no ilgstošas pieteikuma izskatīšanas un tādējādi kreditoru interešu aizskaršanas, ja jau sākotnēji un acīmredzami ir skaidrs, ka fiziskā persona nesaņems atbrīvojumu. Sākotnējā pieteikuma izvērtēšana noteikta vispārīga, lai nesamērīgi nesarežģītu un nepaildzinātu tā pieņemšanu. Turklāt, sākotnējas neatbilstības gadījumā fiziskai personai nevajadzētu iestāties negatīvām sekām (liegumam atkārtoti lūgt atbrīvošanu no parādsaistībām), tā kā pieteikuma iesniegšana pati par sevi nerada negatīvas sekas kreditoriem.

Tomēr, ja pieteikums pieņemts, tad ir nosakāmas pieteikuma pieņemšanas sekas (likumprojekta 11. pants). Tās ir noteiktas ziņu par pieteikuma pieņemšanu nodošanai iesaistītajiem subjektiem, parādnieka aizsardzībai un pienākumiem, kā arī kreditoru tiesību īstenošanai.

Pēc pieteikuma pieņemšanas zvērināts notārs informē tos subjektus, kurus tieši skar šis pieteikums – parādnieku (iestājas pienākums apgūt finanšu pratības kursus), norādītos kreditorus (rodas tiesības izteikt iebildumus) un Nodarbinātības valsts aģentūru (rodas pienākums nodrošināt finanšu pratības kursu apguvi). Tāpat ziņas par pieteikuma pieņemšanu tiek nodotas arī atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā (lai nodrošinātu likumprojekta 8. pantā noteikto fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāti), kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, ja parādnieks pieteikumā norādījis, ka saistībā ar kādu no parādsaistībām ir ievesta izpildu lieta pret parādnieku (lai nodrošinātu efektīvu informācijas nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuriem ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredzēts pienākums šādā gadījumā apturēt izpildu lietu).

Turklāt pēc pieteikuma pieņemšanas parādniekam tiek dots "atelpas brīdis" finansiālā izpratnē viņa pienākumu izpildei. Proti, līdz pieteikuma izskatīšanai parādniekam nav jāveic kārtējie maksājumi par pieteikumā norādītajām parādsaistībām, kā arī attiecībā uz pieteikumā norādītajām parādsaistībām tiek apturēts vairāku maksājumu pieaugums. Vienlaikus parādniekam ir liegts uzņemties jaunas saistības, lai tādējādi nepasliktinātu parādnieka finansiālo stāvokli. Tomēr, lai parādniekam neradītu maldīgu priekšstatu, ka finanšu pratības kursu apguve ir vienīgais pienākums, likumā skaidri noteikts pienākums aktīvi sadarboties un sniegt informāciju iesaistītajām personām, ja saņemts attiecīgs pieprasījums.

Papildus likumprojektā paredzēta iespēja noteiktu laika periodu precizēt pieteikumā norādītās parādsaistības, vienlaikus gan ievērojot likumprojekta 6. pantā noteikto, gan arī ņemot vērā kreditoru izteiktos iebildumus. Informācija ir jāsniedz arī kreditoram, kura prasījums iekļauts pieteikumā, lai tas varētu sniegt savus iebildumus, ja tādi ir. Lai nodrošinātu, ka šāds kreditors nenonāk nesamērīgi nelabvēlīgākā stāvoklī, parādnieka iespēja veikt precizējumus ierobežota ar divu mēnešu termiņu.

Tāpat norādāms, ka pēc pieteikuma pieņemšanas, tiesības ar to iepazīties un izteikt iebildumus ir paredzētas jebkuram kreditoram – gan pieteikumā norādītajiem, gan nenorādītajiem kreditoriem. Tādējādi ar kreditoru iespēju aktīvi līdzdarboties nodrošināta iespēja savlaicīgi konstatēt šķēršļus fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām.

Viena no būtiskākajām sadaļām šajā likumprojektā ietvertajā mehānismā ir finanšu pratības kursu (likumprojekta 12. pants) apguves pienākums.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2014–2020 jēdziens "finanšu pratība" skaidrots šādi: "Finanšu pratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas personai ļauj izprast un sekmīgi organizēt savu finanšu pārvaldīšanu un pieņemt pārdomātus lēmumus par dažādu finanšu pakalpojumu izvēli un to izmantošanu, nodrošinot savu privāto finansiālo stabilitāti un ilgtspēju. Finansiāli protošam cilvēkam ir zināšanas par finansēm un ekonomiku un viņš spēj šīs zināšanas izmantot savas turpmākās labklājības veicināšanai un finansiālai izaugsmei, lai sasniegtu savus privātos finansiālos mērķus."

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā finanšu izglītības tīkla (INFE) 2015. gada starptautiskā pētījumā par pieaugušo finanšu pratības kompetencēm citastarp vērtēta arī situācija Latvijā. Pētījumā ietvaros secināts, ka kopējais finanšu pratības līmenis Latvijā ir relatīvi zems (vidēji 13,7 punkti no 21 punkta; Latvijai – 13,3 punkti). Dažkārt pie vainas ir zināšanu trūkums, bet dažkārt - personas uzvedība. Latvija pētījuma atsevišķās kategorijās tika atzīta par tādu, kurā finanšu pratības līmenis ir augsts, tomēr kopējais novērtējums bija nedaudz zem vidējā personu uzvedības (praktiskās rīcības) dēļ.

Līdzīgi 2017. gada nogalē, veicot aptaujas internetā un būtisku nozīmi piešķirot finanšu psiholoģijai, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija sadarbībā ar Biznesa augstskolas "Turība" Komunikācijas fakultāti un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS" izstrādāja pētījumu "Nauda un cilvēks. Latvijas iedzīvotāju rīcība ar savu naudu". Pētījuma rezultātā izveidoti pieci cilvēku psiholoģiskie tipi pēc attieksmes pret naudu. Šie profili skaidri norāda, ka psiholoģiskās iezīmes būtiski ietekmē to, vai un cik ļoti apzinīgi cilvēki attiecas pret viņu finanšu resursiem un saistībām – sākot ar tādiem cilvēku tipiem, kuru finansiālā situācija ļauj brīvi un efektīvi risināt neparedzamas grūtības, līdz pat tādiem cilvēku tipiem, kuriem grūtības sagādā arī plānotu saistību izpilde, neesot ārējiem objektīviem faktoriem.

Nav šaubu, ka personas uzvedību, tās nevēlēšanos mainīties pašai vai mainīt tās apstākļus, nav iespējams mainīt pēkšņi un pilnībā. Tas ir visas sabiedrības izglītošanas jautājums. Tomēr likumprojektā ietvertā mehānisma ietvaros ir paredzēts pievērsties galvenokārt finanšu zināšanu līmeņa uzlabošanai.

Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā klientiem e-pakalpojumu – elektroniskās apmācības moduli "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība". Pakalpojuma elektroniskais raksturs maksimāli samazina slogu parādniekiem, tā kā kursus iespējams apgūt attālināti.

Elektroniskās apmācības modulis "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība" ietver četras sadaļas: "Nauda un darījumi", "Privāto finanšu plānošana", "Finanšu un ekonomiskā vide. Nodokļi" un "Valsts un sociālais budžets, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbība valstī". Mācību saturā iekļauts gan teorētiskais skaidrojums, gan audio un video materiāli, gan dialoga simulācijas, gan pašpārbaudes iespējas. E-apmācības modulis ir pieejams ikvienam Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē http://e-apmaciba.nva.gov.lv, apmācību var veikt, autentificējoties ar kādu no portālā "Latvija.lv" piedāvātajiem autentificēšanās veidiem.

2018. gada 9 mēnešos finanšu pratības apguvē, izmantojot elektroniskās apmācības moduli "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība", iesaistīti 14 370 Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji, no tiem 5353 apmācību jau veiksmīgi pabeiguši. Lai sekmīgi nokārtotu pārbaudes testu, jābūt vismaz 80 % pareizo atbilžu uz visiem jautājumiem.

Tādējādi, izvērtējot šobrīd jau pieejamās finanšu pratības apguves iespējas, secināts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra sniedz finanšu pratības kursu apguves pakalpojumu, kas būtu izmantojams šajā likumprojektā paredzētā mehānisma īstenošanai.

Likumprojektā ietvertā pieteikuma izskatīšanas kārtība (likumprojekta 13. pants).

Likumprojektā noteikta prasība, ka pieteikuma izvērtēšana jāuzsāk mēneša laikā pēc tam, kad ir beidzies termiņš, kurā fiziskai personai ir pienākums apgūt finanšu prasības kursus. Pieteikumu izvērtē zvērināts notārs.

Tā kā fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām rada būtisku interešu ierobežojumu kreditoriem un tādējādi aizskar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības, tad nav samērīgi fizisko personu atbrīvot no parādsaistībām bez padziļināta un pietiekama izvērtējuma. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants garantē personas tiesības uz īpašumu. Tajā pašā laikā minētā norma paredz iespēju šīs tiesības ierobežot, tomēr tādā gadījumā tas darāms tikai uz likuma pamata.

Notariālais akts ir publiski ticams, tas tiek ierakstīts aktu grāmatā un norakstu vienmēr var pārbaudīt, salīdzinot ar akta oriģinālu notāra aktu grāmatā. Notariālais akts ir publisks dokuments. Notariālais akts dod maksimālu tiesisko drošību dalībniekiem.

Tamdēļ, ja nav šķēršļu fiziskās personas atbrīvošanai, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām. Gadījumā, ja zvērināts notārs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktos pienākumus un nepastāv citi šķēršļi parādnieka atbrīvošanai no parādsaistībām, taču ir neatrisināti kreditoru iebildumi, kuru pamatā ir strīds par tiesībām, zvērināts notārs nosaka termiņu, ne garāku par vienu mēnesi, kādā kreditors var celt prasību tiesā, par prasības celšanu informējot zvērinātu notāru. Ja norādītajā termiņā prasība nav celta, zvērināts notārs izskata pieteikumu, balstoties uz tā rīcībā esošiem materiāliem.

Saskaņā ar saistītajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" iekļauto jauno 28.1 nodaļu, par zvērināta notāra rīcību, izpildot amata pienākumus, būs iespēja iesniegt sūdzību rajona (pilsētas) tiesai.

Ja zvērināts notārs fizisko personu ir atbrīvojis no parādsaistībām, tad iestājas fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām sekas (likumprojekta 15. pants). Lai nodrošinātu kreditoru un fiziskās personas interešu sabalansēšanu, likumprojektā noteikts, ka parādnieku atbrīvo tikai no tām parādsaistībām, kas norādītas pieteikumā.

Lai mazinātu fizisko personu vēlmi nelabticīgi izmantot likumprojektā paredzēto mehānismu, likumprojektā arīdzan paredzēts nosacījums, kas garantē, ka, nesaņemot atbrīvojumu no parādsaistībām, parādnieks negūst papildu labumu. Proti, ja parādnieku neatbrīvo no parādsaistībām, tad parādniekam ir pienākums veikt pieteikuma izskatīšanas gaitā neveiktos maksājumus.

Kā norādīts iepriekš, viens no likumprojekta mērķiem ir veicināt finanšu pratību un līdzdalību ekonomiskajā vidē. Tamdēļ ar parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām vien nav nepietiekami, lai nodrošinātu ieguvumu ilgtermiņā ne tikai pašam parādniekam, bet arī sabiedrībai kopumā. Tāpēc likumprojektā ietverti pienākumi un ierobežojumi, kas izriet no fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām (likumprojekta 16. pants).

Parādnieka disciplinēšanai kā viens no pienākumiem noteikts pienākums turpināt segt parādsaistības, no kurām fiziskā persona nav atbrīvota, un saistības. Tas izriet arī no citām likumprojekta normām, taču pienākums noteikts skaidri, lai nodrošinātu nepārprotamu izpratni par pienākuma esamību tiesību normu piemērotājiem, tai skaitā pašām fiziskām personām.

Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām pieejama arī tādām personām, kuras negūst ienākumus no darba tiesiskajām vai tām līdzvērtīgām attiecībām. Tomēr, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, visticamāk, būs īstermiņa risinājums fiziskās personas finanšu grūtībām, ja nemainīsies tās situācija ar ienākumiem.

Tamdēļ fiziskai personai noteikts pienākums noteiktu laiku regulāri ierasties sociālajā dienestā un informēt par tās veiktajām darbībām finansiālās situācijas uzlabošanai.

Tā paša iemesla dēļ fiziskai personai noteikts pienākums uzsākt darba tiesiskās vai tām līdzvērtīgas attiecības vai patstāvīgu saimniecisko darbību, ja fiziskā persona nesastāv darba tiesiskajās vai tām līdzvērtīgās attiecībās vai neveic patstāvīgu saimniecisko darbību un ja tas ir objektīvi iespējams. Likumprojektā apzināti lietots formulējums "darba tiesiskās vai tām līdzvērtīgas attiecības", lai neaprobežotu fizisko personu ar iespēju ienākumus gūt no darba tiesiskajām attiecībām, bet ļautu izmantot arī tādas iespējas kā valsts civildienestu vai militāro dienestu. Vienlaikus norādāms, ka pienākums papildināts ar atrunu, ka tas pildāms, ja objektīvi iespējams. Šāds papildinājums ietverts, lai neradītu nelabvēlīgus apstākļus tām fiziskām personām, kuras ienākumus no darba tiesiskajām vai tām pielīdzināmām attiecībām vai patstāvīgas saimnieciskās darbības nespēj veikt, piemēram, būtiska darbspēju zaudējuma gadījumā.

Likumprojektā arīdzan ietverts ierobežojums fiziskai personai pēc tās atbrīvošanas noteiktu laika posmu nodibināt jaunas saistības, kuru apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros. Ierobežojums noteikts, lai mazinātu risku, ka fiziskā persona nespēs norēķināties ar pārējiem kreditoriem jauno saistību dēļ. Ierobežojums noteikts, to piesaistot noteiktai naudas summai, lai izvairītos no fiziskās personas nesamērīgas "sodīšanas" par salīdzinoši nelielu saistību uzņemšanos.

Tāpat likumprojektā paredzēts mehānisms rīcībai, ja fiziskā persona nepilda tai noteiktos pienākumus un ierobežojumus – fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšana (likumprojekta 17. pants). Atcelšanas iespēja izmantojama, ja tiek konstatēts, ka fiziskā persona neievēro tai noteiktos pienākumus un ierobežojumus, tā viena gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir veikusi darbības, kas vērstas pretēji kreditoru kopuma interesēm, vai arī pieteikumā sniegtas nepatiesas ziņas. Likumprojektā noteikts, ka pieteikumu par atcelšanu izskata saistītajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" noteiktajā kārtībā.

Lai mazinātu kreditoru un citu subjektu iespējas nelabticīgi vai pat ļaunprātīgi izlietot tiem piešķirtās tiesības lūgt fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu, tiesību izlietošanai noteikts specifisks termiņš – saprātīgā termiņā pēc tam, kad kreditors, trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, vai sociālais dienests uzzinājis par pamatu šāda pieteikuma iesniegšanai, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām. Maksimālais termiņš, kādā var lūgt atcelšanu, salāgots ar parādnieka pienākumu un ierobežojumu izpildes termiņu. Tomēr, lai mazinātu negodprātīgos gadījumus, kad pieteikumu par atcelšanu iesniedz, tuvojoties šī termiņa beigām, kreditoram, trešajai personai, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, vai sociālajam dienestam netieši noteikts pienākums reaģēt laikus. Piemēram, ja mēnesi pirms beidzas termiņš lūgt atcelt atbrīvošanu tiesā vēršas kreditors, kura prasījums nebija iekļauts fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikumā, taču nedz minētā pieteikuma izskatīšanas laikā, nedz arī vairākus mēnešus pēc fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām, nav saņēmis tam pienākošos maksājumus, tad tiesai nebūtu jāapmierina šāds pieteikums par atbrīvošanas atcelšanu. Jēdziens "saprātīgā termiņā" lietots tamdēļ, lai dotu iespēju atcelšanas pieteikuma iesniedzējam un tiesai pielāgoties konkrētajiem apstākļiem un tamdēļ tas būtu izvērtējams katrā gadījumā individuāli.

Ja, izskatot pieteikumu, ar ko lūgts atcelt fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, tiesa ir lēmusi pieteikumu apmierināt, iestājas fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas sekas (likumprojekta 18. pants). Proti, tiek atjaunotas visas parādsaistības, kas bija spēkā pieteikuma, uz kā pamata fiziskā persona atbrīvota no parādsaistībām, iesniegšanas dienā. Šādas sekas paredzētas ne tikai kreditoru interešu aizsardzībai un sabalansēšanai ar fiziskās personas interesēm, bet arī, lai disciplinētu pašu fizisko personu. Viņas "pienākumi" pret sabiedrību kopumā nebeidzas tikai tamdēļ, ka viņa ir atbrīvota no parādsaistībām, jo mērķis arīdzan ir veicināt līdzdalību ekonomiskajā vidē. Turklāt godprātīgam parādniekam būtu jāizturas atbildīgi pret atlikušajiem kreditoriem un jārespektē tie sabiedrības pārstāvji, kuru intereses tika aizskartas, fizisko personu atbrīvojot no parādsaistībām.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu laika posmu likumprojektā ietvertā mehānisma praktiskai ieviešanai.

Tieslietu ministrija plāno nodrošināt iespēju atbrīvot no parādsaistībām personas ar zemiem ienākumiem un nelielu parādu

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Fri, 16 Aug 2019 08:59:29 GMT

Vai šī būs iespēja izvairīties no maksātnespējas procesa?

Ceturtdien, 15. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Tieslietu ministrijas izstrādātā 7 likumprojektu pakete, ar kuru plānots nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām.

Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt to maksātspējas problēmas.

Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam, ar parādsaistību kopējo apmēru no 2 000 līdz 5 000 eiro, ko drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus.

Likumprojekts paredz, ka sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

Tāpat tiesas kompetencē tiek nodots Latvijā maksātnespējas jomā pašlaik jauns risinājums – iespēja noteiktos gadījumos atcelt fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Ar likumprojektu tiek izstrādāts jauns Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kā arī grozījumi vairākos jau šobrīd esošos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mehānisma piemērošanu. Proti, grozījumi paredzēti Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Notariāta likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Pēc likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, Tieslietu ministrija apkopos citu ministriju un institūciju sniegtos atzinumus. Pēc atzinumu apkopošanas likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Nedaudz par fizisko personu maksātnespējas statistiku

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Wed, 03 Jul 2019 08:05:19 GMT

Iespēja pasludināt fizisko personu maksātnespēju likumdošanā ir paredzēta jau kopš 2009. gada, tātad – 10 gadus.

Saskaņā ar maksātnespējas reģistra datiem šo 10 gadu laikā fizisko personu maksātnespējas procesa lietas ir ierosinātas 8880 personām. No šīm lietām 6919 gadījumos ir izpildīts saistību dzēšanas plāns.

Tātad, vidēji, gandrīz 700 personas gadā tiek atbrīvotas no visām saistībām un parādiem.

2019. gada statistika liecina, ka mēnesī tiek iesniegti vidēji 140 fizisko personu maksātnespējas pieteikumi.

Augstāk minētais liecina, ka fizisko personu maksātnespējas process ir efektīvs veids, kā atjaunot maksātspēju, atrisināt gadiem ilgi krātos parādus, un tikt vaļā no ātro kredītu devēju uzmācīgajiem zvaniem, atgādinājuma vēstulēm, kā arī parādnieku radinieku izspiegošanas, par ko sīkāk varat izlasīt šajā rakstā – SKATĪT ŠEIT

Fiziskās personas maksātnespēja. Parādniekam jābūt godprātīgam (2)

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Tue, 07 May 2019 06:52:25 GMT

Vairāk lasiet ŠEIT:

https://lvportals.lv/skaidrojumi/302869-fiziskas-personas-maksatnespejas-process-paradniekam-jabut-godpratigam-ii-2019

Fiziskās personas maksātnespēja. Parādniekam jābūt godprātīgam (1)

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Tue, 07 May 2019 06:51:29 GMT

Vairāk lasiet ŠEIT :

https://lvportals.lv/skaidrojumi/302560-fiziskas-personas-maksatnespeja-paradniekam-jabut-godpratigam-i-2019

Administratori bažījas par institūciju bezdarbību saistībā ar 'pretendentu rindas' iespējamām nelikumībām

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Tue, 07 May 2019 06:48:15 GMT

Vairāk lasiet ŠEIT :

https://www.delfi.lv/news/national/politics/administratori-bazijas-par-instituciju-bezdarbibu-saistiba-ar-pretendentu-rindas-iespejamam-nelikumibam.d?id=50950155